Šovasar ne reizi vien peldēt gribētāji Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā sastapušies ar aicinājumu nepeldēt, jo upē pasliktinājusies ūdens kvalitāte. Iemesli var būt vairāki – viens no tiem, ka Ventā ieplūst neattīrīti kanalizācijas ūdeņi. Lai situāciju uzlabotu, Kuldīgā un tās apkārtnē pastiprināti kontrolēs decentralizētās kanalizācijas sistēmas.

13 sezonas pēc kārtas Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā mastā vijas Zilais karogs – pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Šī gada peldsezonā situācija mainījusies. Te ir Zilā karoga programmā īstenotās Nacionālās peldvietu kvalitātes sertifikāta atzinības zīme. Tā apliecina, ka ūdens kvalitāte ir laba. Tomēr, regulāri ņemot ūdens paraugus, vairākas reizes nācies šo karogu nolaist un brīdināt, ka te peldēties nav ieteicams, jo konstatēta paaugstināta zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku klātbūtne. Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis Andris Megnis: “Tie apstākļi mums arī līdz galam nebija skaidri, kas ir cēlonis. Tāpēc arī šogad centāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu… esam arī runājuši par analīžu rezultātiem, protams, viņi vērsuši uzmanību, ka tie ir kaut kādi pieplūdes avoti.”

Nonākot vienā no privātmāju rajona krustojumiem, šeit ir jūtama spēcīga kanalizācijas smaka. Šī vieta ir tikai aptuveni 500 metru no Ventas.

Un pavisam drīz ir arī skaidrs, kāpēc – no privātās mājas tieši grāvī iztek tumšs, smirdīgs šķidrums. Šais ielās centralizētā kanalizācija vēl nav izveidota, bet drīz projektu plāno īstenot. Katrai mājai ir decentralizētā kanalizācijas sistēma. Saasinoties problēmām ar ūdens kvalitāti Ventā, šobrīd pastiprināti tiek meklēti nelegālie kanalizācijas ievadi grāvjos, lai veiktu to tamponēšanu – uzliktu pagaidu plombu. Pašvaldībā saka – vēl pie sodīšanas neķersies. Megnis: “Pašlaik ir aicinājums tomēr reģistrēt Kuldīgas ūdenī savu decentralizēto kanalizācijas sistēmu.”

Pastiprināti reidos dosies arī pašvaldības policija. Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns: “Mēs jau esam sākuši un turpināsim, līdz būsim apbraukājuši adreses, kuras mums iedos “Kuldīgas ūdens”. Kopā mazliet vairāk par 30, arī aprunājoties ar cilvēkiem, viņi sapratīs, ka viņiem tas ir jānovērš.”

Latvijā jau vairāk nekā trīs gadus spēkā ir prasības reģistrēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas, tomēr ne visi to ir izdarījuši. Cik tieši tādas sistēmas izmanto Kuldīgas novadā, pilnīgas uzskaites nav, bet reģistrētas ir ap 700. Lai arī šai minētajā ielā nav iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tas neattaisno šādu rīcību. SIA “Kuldīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andris Kļaviņš: “Principā jau jāsaka, nevis ko šeit varētu darīt, bet ko šeit varēja nedarīt. Šeit varēja neizvilkt no savas krājbedres rori uz grāvi, nevadīt iekšā neattīrītus notekūdeņus. Tas arī ir viss. Vienkārša lieta, vienkārši reģistrēties “Kuldīgas ūdenī”.”

Paralēli šiem darbiem tiks izvērtēta arī Ventai līdzās esošos saimniecību vai uzņēmumu ietekme uz ūdens kvalitāti, kā arī to, kāda ietekme ir putnu kolonijām, ka iecienījušas šo apkaimi.