Ar 500 parakstiem pret pilsētas vidusskolas reorganizēšanu par pamatskolu šodien iestājās vecāki, absolventi un vecāki Rēzeknē. Pašvaldība savu lēmumu aizstāv, pamatojoties uz vēlmi spēcināt citas skolas pilsētas centrā, taču oponenti strīdā par skolu tīkla sakārtošanu redz arī politiskus argumentus.
Ar minimālā skolēnu skaita limita noteikšanu pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija mudināja pašvaldības sākt optimizēt vidusskolu tīklu. Rēzeknē pieņēma lēmumu par pamatskolām reorganizēt trīs no septiņām pašvaldības vidusskolām. Tagad, kad vidusskolas posmā palikusi vairs tikai viena klase, vecāki, absolventi un skolēni sākuši protestēt pret pašvaldību lēmumu reorganizēt Rēzeknes 5. vidusskolu.
“Mūsuprāt, naudas lietas mūsu pilsētā spēlē pārāk lielu lomu. Tā bija lielāka prioritāte - nekā mēs, skolēni,” atzīst Sandis Bulduris, Rēzeknes 5. vidusskolas pašpārvaldes prezidents.
Savu nostāju 12. klases skolēni pauda arī 1. septembrī, svinīgajā pasākumā klātesot arī pilsētas mēram. “Ģimnāzijas un 2. vidusskolas renovācijas darbos tika ieguldīta liela nauda. Lai šo naudu nevajadzētu atmaksāt, tās skolas ir jāpiepilda ar noteiktu skolēnu skaitu. Kur gan lai ņem šos skolēnus, ja nereorganizē mūsu skolu un citas pilsētas skolas?” pauž Sandis Bulduris.
Tikmēr skolas direktore akcentē citus argumentus, viņasprāt, netaisnīgajai skolu reorganizācijai. Optimizējamās skolas skolēni uzrāda daudz labākus sasniegumus, vēl pirms trim gadiem tajā gribēja mācīties daudz vairāk jauniešu nekā pašvaldības saudzētajā 2. vidusskolā. “Tad radās jautājums, kādēļ viena skola var turpināt darbu nenodrošinot šīs prasības, un 5. vidusskola, kura noteikti varētu nodrošināt šīs prasības, nevar turpināt darbu vidusskolas statusā?” saka Vija Poikāne, Rēzeknes 5. vidusskolu direktore.
Šo jautājumu direktore sapulcē uzdeva skolēnu vecākiem, kas kopā ar absolventiem saosījās un uzsāka parakstu vākšanas akciju. Šodien ministrijai, Saeimas komisijai un pašvaldībai adresētās vēstules ar apmēram 500 parakstiem iesniegtas domē. “Tie ir ārkārtīgi augstie izglītības standarti, kas tur tiek piedāvāti. Ļoti viegli ir kaut ko slēgt, bet sarežģīti ir atjaunot,” pauž Angelika Juško-Štekele, vecāks.
“Šie faktori, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanu, nebija tikai kvantitatīvais rādītājs. Jo paralēli visām šim te lietām mums gāja Eiropas Savienības projekti,” saka Arnolds Drelings, Rēzeknes pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs.
Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs atzīst, ka mazāk prestižo vidusskolu pilsētas centrā tuvāko piecu gadu laikā slēgt liedz tas, ka tā tikko kā izremontēta. Kāpēc vērienīgie remontdarbi veikti tur, nevis 5. vidusskolā? Pašvaldības pārstāvis atbild: tā atradās sliktākā stāvoklī. “Pieņemot lēmumus, nekādi politiski apsvērumi netika ņemti vērā,” saka Arnolds Drelings, Rēzeknes pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs.
Šo jautājumu ReTV uzdeva, jo tā dēvēto krievu vidusskolu pilsētas centrā vada Igors Sergejevs, kas jau vairākās pašvaldību vēlēšanās startējis no pilsētas mēra partijas “Saskaņa” saraksta. Tikmēr 5. vidusskolas direktore Vija Poikāne vēlēšanās šovasar kandidēja no konkurentu, domes opozīcijā šobrīd strādājošo pārstāvju saraksta. Rēzeknes domes vadība komentāru atteicās sniegt. ReTV novēroja, ka īsi pirms parakstu iesniegšanas pašvaldībā Aleksandrs Bartaševičs domes ēku aši atstāja.
