Ar dakšām, lāpstām, lejkannām un palakātiem rokās lauksaimnieki šodien galvaspilsētā pulcējās vienotā protesta akcijā ar mežiniekiem un kokrūpniekiem. Lauksaimnieki atzīst, ka no pirms mēneša uzstādītajām prasībām daļa esot izpildīta vai vismaz izkustējusies no nulles punkta. Šodien lielākās bažas pauda Latgales un Sēlijas lauksaimnieki par plānoto kūdraugsnes platību samazināšanu.

Pirms mēneša lauksaimnieki pulcējās protestos reģionu pilsētās, bet šorīt zemnieki pulcējās Doma laukumā Rīgā. Traktortehnikas vietā šoreiz līdzi paņemti vienkāršāki darba piederumi. Īstās lāpstas un dakšas gan jāatstāj auto, protestos atļauti vien lauksaimniecības rekvizīti. “Mēs nezinām, kādi nodomi būs pretimnākošajiem, tāpēc, lai nerastos kaut kādi incidenti, tādus darba rīkus, kas mums laukos ir ierasti un saprotami, uz Rīgas bruģa īsti nevar lietot,” saka biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pašreiz zemniekus gan vairāk satrauc, lai apstrādāt zemi un pelnīt iztiku būt ļauts savās mājās. “Latvija pastāv uz trim lietām: lauksaimniecība, ražošana un pakalpojumi. Ražošana mums ir galīgi noslēgta, gribat, lai arī lauksaimniecību noslēdz un viss paliek tikai uz pakalpojumiem?” saka z/s “Apsītes” pārstāve Ieva Kreišmane.

 Kā ReTV stāsta visi uzrunātie zemnieki, 5. februāra protesta akcija likusi ministrijai sarosīties, tomēr līdz galam nepadarīto darbu vēl pietiekot. “Visu laiku tikai liek ko rakstīt, rēķināt. Platībmaksājumi sarūk, birokrātiskais slogs pieaug, situācija nekādā ziņā neuzlabojas. Arī šobrīd viss tas pats paliek spēkā. Kaut kas mazliet ir atrisināts, bet mums jau jāskatās uz priekšu. Mums tāpat ir sāpīgais 5% PVN, klimata pārmaiņu politika uz 2027. gadu. Par visiem šiem jautājumiem jāturpina strādāt,” saka z/s “Vilciņi-1” īpašnieks Arnis Burmistris.

 SIA “Slaides” īpašnieks Ainis Čāmans: “Latvijā mums zaļo platību ir vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Vai ar to mums būtu jāsāk. Piemēra pēc varam paņemt applūdināto Holandi, lai viņi atgūst valsti sākotnējā izskatā.”

 Latgales un Sēlijas zemkopji ir sašutuši un sabēdājušies par jaunajām prasībām, kas paredz ierobežot darbu kūdraugsnēs. “Ja piepildīsies prognozes, ka kūdraugsnes jāatgriež tās dabīgajā stāvoklī – applūdinot –, tad mūsdienīga lauksaimniecība nav vairs iespējama. Ja to applūdina, tur vairāk par krūmiem un zāli, kuru ir grūti iegūt, nekas neaug,” saka z/s “Meža grumuži” īpašnieks Artūrs Tjušs.

Kūdraugsnes slānis Latvijā esot ap 90 000 hektāru. Pagaidām gan vēl nekas nebūšot jāapplūdina, bet problēma tā esot. Lazdiņš: “Līdz applūdināšanai mēs vēl neesam tikuši, bet tas ir nākotnes izaicinājums. Tā ir dabas atjaunošanas regula, kuru arī tikko Eiropas Komisijā apstiprināja. Tas ierobežojums, kas tagad ir uz kūdras augsnēm. Lauksaimnieks to drīkst uzart reizi piecos gados. Sēt var katru gadu, bet art – reizi piecos gados. Tas ir apgrūtinājums un ļoti liels izaicinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai.”

Tāpat nepilnības esot sistēmā, jo kūdraugsnes slānis uzlikts pat tur, kur tā nemaz nav, bet Zemgalē, kur kūdraugsnes nav, sistēmā ielikta māla augsne, kuras izņemšanai no sistēmas atkal jātērē laiks un resursi. Ar savu problēmu klāstu lauksaimnieki šodien soļoja pa Rīgas ielām garām Brīvības piemineklim, lai alejā pie Ministru kabineta vienotos kopīgā protestā ar mežu saimniekiem un mežrūpniekiem. Bet jau rudens pusē lauksaimnieki atkal sola pieskandināt Rīgu, jo prasības, kas ilgu laiku nav risinātas, tik ātri izpildīt nemaz nevarot, bet par sevi aizmirst zemnieki vairs neļaušot.