Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības pauž bažas par plānoto skolu tīkla reformu. Pārejot uz modeli, kas nosaka, ka pašvaldības būs atbildības par sākumskolas posmu no 1. līdz 6. klasei, savukārt valsts regulēs posmu no 7. līdz 12. klasei, lauki varētu iznīkt. 

Bauskā notika tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Lai arī pārmaiņas ir vajadzīgas, reģiona pārstāvji vēlas, lai vērā tiktu ņemtas katras pašvaldības reālās iespējas un potenciālās sekas, kas var rasties ieviešot reformu.

Tikšanās ar IZM pārstāvjiem Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem ilgusi divas ar pusi stundas. Raisījušās arī emocijas, piemēram, ministrijai reformas nepieciešamību pamatojot ar lasītprasmes kritumu, ka lauku un mazo pilsētu skolās tā ir zemāka. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: “Tā atspoguļošana bija diezgan nekorekta, jo punktu atšķirība starp 540 un 515 punktiem, kas ir iegūti, teiksim, Rīgā un lauku skolās, nav tik milzīga, lai teiktu, ka tas ir dramatiski. Tā atšķirība ir krietni mazāk par 10%, bet radīja tikai to emocionālo fonu.”

Visu sešu Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību un izglītības pārvalžu nodaļu vadītāji un speciālisti atzina, ka ir jārunā par skolu tīkla sakārtošanu, bet diezgan kategoriski ticis noraidīts ministrijas piedāvājums par 7.-9. klašu posma centralizēšanu, ka pašvaldību pārziņā paliktu tikai 1.-6. klašu jeb sākumskolas posms. Okmanis: “Tas tika argumentēts gan ar faktisko skolēnu skaitu un blīvumu, ka, pirmkārt, nozīmē, ka neviena lauku skola, kas atrodas ārpus pilsētas, nevar nekad nodrošināt šādu skolēnu skaitu, kāds ir prasīts. Lai būtu vismaz tie 20 skolēni klasē. Savukārt vadāt viņus visus uz pilsētu nav iespējams, jo pilsētas skolās nav tik daudz vietu.”

Ja tas nozīmēs, ka jābūvē jaunas skolas, vai ar visu to loģistiku, tas būs tā vērts, piebilst Okmanis. Paliekot lauku skolai tikai ar 1.-6.klasi, izmaksas nemazināsies. Un ir jau pieredze, ka, samazinot skolas pakāpi no vidusskolas uz pamatskolu un pēc tam uz sākumskolu vai arī tikai no pamatskolas uz sākumskolu, šīs skolas praktiski beidz pastāvēt. Okmanis: “Piemēram, mūsu Bauskas novadā bija sešas skolas, kuru pakāpe tika samazināta uz sākumskolu, faktiski tās visas ir beigušas pastāvēt, jo vecākiem bērniem pārejot uz 7. klasi, jaunākie brāļi un māsas brauc līdzi uz nākamo skolu, tas bērnu skaits paliek kritiski mazs, kad paši vecāki un skolotāji dodas arī prom no tās vietas.”

Tikšanās laikā arī atzīmēts, ka sareģīti būs organizēt interešu izglītību gan izvadājot bērnus, gan arī, ja interešu izglītības skolotāji kopā ar 7.-9. klasi pāries uz lielo skolu, sākumskolā vairs nebūs resursa, kas interešu izglītību var nodrošināt. Okmanis: “Kopējā bilde ir tāda nepārliecinoša, ka šis modelis par to 7.-9. klašu centralizēšanu varētu būt spējīgs strādāt mūsu Zemgales pašvaldību laukos.”

Jau ziņots, ka IZM, tiekoties ar visu plānošanas reģionu pārstāvjiem, turpina pārrunāt iecerēto skolu tīkla optimizāciju un augusta vidū sniegs valdībai ziņojumu.