Saziņa ar roku rakstītām vēstulēm – par tādu atminas vien gados vecāki cilvēki, retāk arī kāds jaunāks iedzīvotājs.
Valmieriete Linda stāsta, ka vēstules rakstījusi tikai bērnībā, taču tagad jau ilgu laiku to nav darījusi. Viņa agrāk tās sūtījusi māsīcām, kuras dzīvoja otrā Latvijas galā, jo tad vēl nebija ne e-pastu, ne interneta.
Andris uzskata, ka tagad, ja ar kādu nepieciešams sazināties, var piezvanīt. Pēdējo vēstuli viņš ir sūtījis Padomju laikos, savukārt Klinta min, ka tās saņem no vecvecākiem. Viņa atzīst, ka kādam vēlētos uzrakstīt vēstuli.
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs uzsver, ka rakstīšana ar roku ir novecojusi. “Tāpat kā jāšana ar zirgu - tas nenozīmē, ka kāds vairs nejāj, bet tas kļūst par tādu ekskluzīvu nodarbi.”
ReTV šaubas, ka jauni cilvēki un bērni vēstules vairs neraksta, kliedēja kāds netipisks ieraksts sociālajā medijā Facebook. Turp Gita Oša meklē saviem bērniem domubiedrus sarakstēm:
“Sveiki! Dzīvoju Vācijā un meklēju bērniem vēstuļu draugus Latvijā – vēlams Ogrē! Tad būtu iespēja vasarās arī satikties! (..) Saziņa latviešu valodā (var, protams, arī kaut ko vācu valodā!). Manējais var sazināties gan latviski, gan vāciski. Manai meitenei drīz būs 7 gadi. Rakstīt vēl čakli mācās, viņai es palīdzēšu.”
Kamēr deviņgadīgajam dēlam un septiņgadīgajai meitai tiek meklēti sabiedrotie, speciālisti atzīst – rakstītprasmes trenēšana ir svarīga nodarbe, sevišķi -bērniem.
Andrejs Veisbergs: “Zinātnieki, protams, nevar to apgalvot, bet visumā tiek uzskatīts, ka ir labi, ja bērnam ir šāda motorika attīstīta. Ja rakstāt uz klaviatūras vai rakstāmmašīnas, tā ir atkal cita motorika, varbūt vieglāka.”
Latvijas Universitātes profesors atzīst – apcerīgā rakstīšana ir veselīga. Nereti rakstīšana ar pildspalvu vai zīmuli kalpo kā terapija. Tā veicina arī radošumu.
Vēstuļu rakstīšana ne tikai asina prātu, bet nes arī prieku, kuru gūst vēstules saņēmējs. Septiņus gadus projekts “Eņģeļa pasts” aicina iedzīvotājus sūtīt vēstules aprūpes centru iemītniekiem.
Līga Uzulniece, “Eņģeļa pasta” idejas autore un vadītāja, pauž: “Šīs vēstules rada tādu uzmundrinājumu, labsajūtu, prieku. Viņi īsti nezina par šo projektu, un, saņemot vēstulīti, viņi ir pārsteigti.”
Vēstules gaidot gandrīz 8000 aprūpes centru iedzīvotāju. Pērn uzmundrinošu vēstījumu ar “Eņģeļa pasta” starpniecību saņēmuši vairāk nekā 1000 cilvēku.
Līga Uzulniece vēl piebilst – šādas vēstules īpaši iepriecinās šobrīd, ierobežojumu un karantīnas laikā. Tiek minēts, ka tādā veidā var mazāk izjust norobežotību.
Kopā gan nav zināms, cik daudz cilvēku Latvijā regulāri raksta vēstules. Latvijas Pastā ir novērots – 2020. gadā bijušas par 3,42 miljoniem vēstuļu (arī dokumentu un rēķinu) mazāk nekā pirms gada; 10 gadu griezumā – šobrīd ir gandrīz uz pusi mazāk.
