Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, ko iecienījuši mākslinieki, ir Vestiena Gaiziņa pakājē. Nupat mākslas plenērā tur gleznoja arī akvarelists Aleksandrs Ņeberekutins. Pasaulslavens mākslinieks, kura darbi atrodas muzejos un privātās kolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Itālijā, Spānijā, Ķīnā un citur. Izmantojot mākslinieka atsaucību un gatavību dalīties sajūtās, aicināju viņu uz sarunu.
Aleksandrs ir profesionāls mākslinieks, kurš savu aicinājumu kalpot mākslai izjutis jau bērnībā. Dzimis Krievijā, nelielā pilsētiņā Kalača, kuru 18. gadsimta sākumā dibinājuši brīvie ukraiņu ieceļotāji. Mācījies mākslas skolā Buturļinovskas pilsētā, vēlāk studējis Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) slavenā padomju gleznotāja, nopelniem bagātā goda mākslinieka Mihaila Tkačova mākslas darbnīcā, pilnveidojies arī citās mākslas, zīmēšanas un glezniecības studijās. Rīgā mākslinieks dzīvo kopš 1984. gada. Pēc dabas ļoti sirsnīgs, atvērts un atsaucīgs cilvēks.
Neglezno ar domu pārdot
“Esmu pateicīgs Dievam, ka manī ir šī vēlme gleznot. Man ir sava studija Rīgā, ir arī mācekļi. Visvairāk mīlu akvareli, taču strādāju arī ar akrilu, temperu, eļļas krāsām. Gleznoju un dzīvoju ar domu, ka darbs, ko esmu radījis, tālāk dzīvo savu dzīvi. “Kādreiz es kolekcionēju monētas no valstīm, kurās ir bijuši mani darbi, caur to sapratu, ka vismaz 30 valstīs tie ir gan muzejos, gan bankās un privātkolekcijās. Es nekad neesmu gleznojis ar domu pārdot. Ja manas uz audekla uzliktās sajūtas sakrīt ar kāda cita cilvēka sajūtām, viņš vēlas šo darbu sev, esmu par to priecīgs,” atzīst mākslinieks, kura darbi atrodami arī pasaules labāko interjeru žurnālos. “Ja ieraugi savu vārdu simts pasaules labāko akvarelistu sarakstā, ja redzi savus darbus pasaules katalogos, tad saproti, ka ej pareizo ceļu,” saka Aleksandrs, taču nekavējoties piebilst, ka viņš joprojām mācās.
“Reiz kādam slavenam gleznotājam jautāja, kā lai iemācās gleznot, uz ko viņš atbildēja – ņem otu un glezno! Ja paņemsi to reizi mēnesī, nekas nebūs, ja gleznosi katru dienu, Tu izaugsi prasmē. Un es tā daru. Es gleznoju katru dienu. Slīpēju un pilnveidoju sevi, jo akvarelis nemīl labojumus. Eļļas krāsās var darbu labot, akvarelī nē. Pēc akvareļa var spriest par mākslinieka varēšanu, jo jāprot sajust papīru, krāsas, jāmāk uztaustīt nianses, kā tek, kā klājas,” skaidro mākslinieks. “Es savus darbus nekad neesmu skaitījis, vien varam parēķināt. Ja gadā ir 365 dienas un es strādāju katru dienu, reizēm pat ļoti strādāju, tad tie ir trīs darbi dienā. Nupat bijām Itālijā, divās nedēļās man tapa 45 darbi, te, Vestienā, 19. Nu, tad varam rēķināt ap kādu tūkstoti gadā,” smaida mākslinieks, kuram esot vairāki darbi, kas pašam patīk, taču vislabākais noteikti vēl tikai tapšot. “Man savi darbi reti kad patīk. Kad darbs ir gatavs, es to analizēju līdz smadzenes kūp. Meklēju nianses, kā to varēja padarīt vēl labāku, un ne reti jau gleznoto gleznoju atkārtoti, tā tuvojoties pilnībai. Taču mans labākais darbs noteikti vēl tikai taps nākotnē. Glezna faktiski ir autorportrets, jo tajā jaušams, kā tu jūties, ko tu tajā brīdī domā,” noteic Aleksandrs. “Lielīties negribu, taču savus darbus esmu pasniedzis gan valstu prezidentiem, gan sūtņiem,” piebilst mākslinieks.
Uzlāde visam gadam
Aleksandrs Ņeberekutins regulāri piedalās mākslinieku grupu izstādēs, plenēros, mākslas darbu izsolēs un meistarklasēs. Viņam bijušas vairāk nekā piecdesmit personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2015. gada viņš ir Latvijas akvarelistu starptautiskās savienības (IWS Latvia) prezidents un piedalās starptautisku izstāžu organizēšanā. Kopš 2016. gada pārstāv Latvijas māksliniekus ikgadējā starptautiskā akvareļu festivālā Fabriano Itālijā. “Pēc divu gadu Covid pauzes šogad festivāls atkal notika, un Latvija bija to vairāk nekā simts valstu vidū, kas satikās Boloņā. Patiesībā es vispār daudz ceļoju, tā smeļoties iedvesmu un baudot dažādās ainavas, taču, manuprāt, Latvijā ir visskaistāk,” atzīst Aleksandrs. “Piemēram, šeit, Vestienā, mākslas plenēri notiek jau gadu gadiem, un man gribas teikt, ka Vestiena ir sava veida meka – te ir gleznainas ainavas un iespēja satikt līdzīgi domājošos. Atceros, kādreiz, pirms gadiem desmit vai piecpadsmit, mēs šeit rīkojām izstādes, bija daudz cilvēku, vakaros dziedājām un runājām par mākslu. Tas bija tāds īpašs laiks. Arī šobrīd – ezeri, kalni, ozoli, dīķi un ziedošās pļavas – tas viss ir neaprakstāmi baudāmi. Mēs ceļamies agri. Jau pussešos, sešos esam gatavi darbam, un tas, ko gūstam Vestienā, uzlādē visam gadam,” atzīst Aleksandrs.
Vestiena izskan pasaulē
Mākslas plenēru pirmsākumi Vestienā meklējami jau izsenis. Savulaik šeit notika plenērs “Laisma”, ko sākotnēji organizēja māksliniece Maija Jakoviča. Pirms pāris gadiem šo tradīciju atjaunoja biedrība “Dieviena”, savukārt nu jau trešo gadu par Vestienas plenēru rūpi tur māksliniece Līga Dzene.
“Šogad plenērā piedalās 45 mākslinieki, no tiem pieci pirmo reizi iepazīst Vestienu un visi kā viens atzīst, ka šeit ir tāds kā paradīzes stūrītis zemes virsū,” stāsta Līga, piebilstot, ka katrs mākslinieks pēc plenēra Vestienai atstāj kādu no šeit tapušajiem darbiem, kas vēlāk ir apskatāmi ikvienam Vestienas muižas apmeklētājam. “Es nenorādu konkrētu tēmu, ko gleznot, māksliniekam ir brīva vaļa un tas viņiem arī patīk. Tie, kuri brauc jau vairākkārt, jau zina, kur Vestienā ir skaistākās vietas un tās ne reti arī atkārtoti glezno. Kā stāsta, reizēm gadoties pat tā, ka mākslinieki kaujas pēc skaistākās puķu dobes, un strīdas, kurš kurā brīdī to gleznos,” smejas Līga, piebilstot, ka viņas organizētajos plenēros gan tādi incidenti pagaidām neesot bijuši. “Uz Vestienu brauc mākslinieki gan no Madonas apkārtnes, gan visas Latvijas, arī no ārzemēm. Pirms diviem gadiem pie mums bija māksliniece no Ķīnas, šogad mākslinieks no Ziemeļīrijas, vēl iepriekš - no Amerikas. Pie mums ik gadu glezno Ņeberekutins, kura darbi ceļo pa visu pasauli, tāpat arī citi mākslinieki, kuri izstādās dažādās Eiropas valstīs, tāpat tiek nominēti dažādām balvām. Man patīk, ka mākslinieki aizved Vestienu ne tikai pa Latviju, bet pa visu plašo pasauli,” atzīst māksliniece Līga Dzene.
FOTO: Sandra Zariņa
Māksliniece Līga Dzene un akvarelists Aleksandrs Ņeberekutins mākslas plenērā Vestienā.
