Ar ziemas miežu pļauju jau pēc divām nedēļām varētu sākties ražas novākšanas laiks Kurzemē un Zemgalē. Tomēr jauno darba cēlienu zemnieki gaida ar bažām. Eksperti lēš, ka aukstuma un sausuma ietekmē vidēji valstī raža šogad varētu būt pat uz pusi mazāka, arī graudu iepirkumu cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarukusi par 30 līdz 40%.
Ar vērienīgu traktoru parādi un sacensībām Tērvetē aizvadīta ikgadējā traktordiena, kas lauksaimniekiem ir pēdējā lielā kopā sanākšana pirms jaunā darba cēliena sākuma. Jau pēc divām nedēļām varētu sākties ziemas miežu pļauja, kam sekos arī rapsis, tomēr šogad visi ReTV uzrunātie zemnieki, īpaši no Latgales, ražas novākšanu gaida ar bažām. “Mums lietus vispār nav pēdējā laikā. Tikai pēc Jāņiem svētdien palija, trešdien laikam vēl lietus bija. Vairāk nav bijis. Sausums ir drausmīgs, vispār ir bēdīgi,” saka lauksaimniece no Preiļu novada Silvija Šņepsta.
Kurzemes puses zemnieki stāsta, ka visbēdīgākā situācija esot Ventspils pusē, kur labība jau dzeltena, bet novākt īsti neesot ko. Kāda būs bilance, gan vēl nevarot pateikt, tomēr sabalansēt ražošanas izmaksas ar paredzamajiem ienākumiem ar katru gadu, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kļūst aizvien grūtāk. “Mums jau dikti ir grūti, lai to varētu visu sabalansēt. Ir smagi. Kamēr vēl rokas kustās, kaut kas ir jādara,” saka z/s “Kopkalni” saimniece Ilze Beierbaha.
Aukstuma un sausuma ietekme uz graudaugu sējumiem dažādos reģionos bijusi atšķirīga, tomēr gaidīto ražas apjomu, visticamāk, neiegūšot neviens. Arī Zemgales graudaudzētaji. “Protams, arī šeit. To jau mēs redzam uz laukiem, kad paskatāmies, kāda izskatās labība, un mēs jau redzējām zālājus, kas neiedeva ne tuvu cerētajai ražai,” saka a/s “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Vitauts Paškauskas.
Eksperti lēš, ka smagajās māla augsnēs raža varētu būt labāka, kopumā pa Latviju zaudējumi varētu būt 25 līdz pat 50 procentiem. Strauji augošajām ražošanas izmaksām un graudaugiem nelavēlīgajiem laika apstākļiem pievienojas arī zemās graudu iepirkuma cenas.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Delzkalēja-Burmistre: “Šobrīd ir grūti par vidējo runāt, jo mums pilnīgi visam ir pavisam cits cenu līmenis, bet cenu samazinājums pret pagājušo gadu ir ap 30-40%. Cena pagājušajā gadā lielākoties bija liela tāpēc, ka Ķīna pirms tam bija izpirkusi graudus tirgū. Protams, kara lielās bažas, kur nezināja, kas notiksies. Šobrīd izskatās, ka Āfrikai, kas ir liels graudu patērētājs, vienkārši nav naudas, lai nopirktu, tāpēc arī cena nekāpj.”
Lai zemnieki varētu kārtējo krīzi pārdzīvot, Zemkopības ministrija sola, ka atbalsts būšot. No Eiropas Savienības panākts atbalsts 6, 8 miljoni eiro. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra: “Protams, ka tas nerisina visu to situāciju, jo, piemēram, graudkopībā vien tie ir apmēram 300 miljoni, lai nosegtu visus tos zaudējumus, kas valstij varētu būt. Ja mēs gribam, lai mums ir sava pārtika, kas ir ražota Latvijā, ir pieejama un droša, ja mēs gribam, lai laukos būtu nodarbinātība, diemžēl šis bizness ir dažreiz arī jāpabalsta.”
Lai gan lielajām saimniecībām ne tik labs ražas gads nebūs izdzīvošanas jautājums, tas esot bizness, kuram šķēršļus, pirmkārt, liekot atbalsts citu valstu lauksaimniekiem. Paškauskas: “Lauksaimniecība pagaidām nav pašpietiekama, lai mēs varētu sabalansēt lauksaimnieku saražotās produkcijas izmaksas ar mūsu lielas daļas iedzīvotāju ienākumiem.”
Pēdējo dienu lietus būtiski uzlabot graudaugu ražu gan nevarēšot, bet arī nekaitēšot, ja vien mitēsies līdz jūlija vidum, kad varētu sākties ražas laiks.
