Latvijā turpinās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”. Nupat arī Alūksnes novadā norisinājās mācības, kurās izspēlēti dažādi valsts apdraudējuma scenāriji. Mācībās kopā sadarbojās Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policijas un robežsardzes vienības.
Namejs mācību laikā vienā no uzdevumiem 31. kājnieku bataljona zemessargi un karavīri veica patrulēšanu Alūksnes pilsētā. Uzdevums tika veikts gan ar bruņutransportieriem “Patria”, gan arī veikta kājinieku patruļa. Šādā veidā karavīri veic noteiktā apvidus kontroli un drošības nodrošinājumu. Zemessardzes 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Freimanis: “Incidenti var būt dažādi. Sākot no hibrīdaktivitātēm – līdzīgi, kā mēs redzam pie mūsu austrumu robežas, – līdz pat konvenciālajam iebrukumam, kā to šobrīd redzam Ukrainā. Spektrs var būt ļoti plašs, taču šobrīd vingrināmies dažādiem scenārijiem, tai skaitā konvenciālajam.”
Vēl kādā uzdevumā Alūksnes novadā bija izveidots stacionārais kontroles caurlaides punkts, lai izlases kārtībā pārbaudītu automašīnas – Zemessardze kopā ar Valsts policiju pārbaudīja autovadītāju dokumentus un bagāžas nodalījumus. Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins: “Visticamāk, šādi kontrolpunkti varētu būt hibrīdkara apstākļos. Respektīvi, varbūt tas nav brīdis, kad pretinieku tanki brauc virsū gar namdurvīm, bet tā ir situācija pirms kara, kad situācija tiek eskalēta ar dažādām hibrīdmetodēm. Tiek radīti valstī mākslīgi nemieri, dažādi sabotāžas akti, dažāda kontrobanda gan cilvēku, gan materiālu, pretinieku speciālo dienestu mēģinājumi iefiltrēties, mēģināt sagatavot augsni konvencianālo spēku, viņu armijas iebrukumam mūsu teritorijā. Šis būtu tas veids, kādā veidā varam kontrolēt cilvēku plūsmu.”
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Miezītis uzskata, ka šādas mācības var salīdzināt ar komandu sporta veidiem, kur visa pamatā ir komandas darbs un saliedētība. “Visaptverošās valsts aizsardzības mācības gribētu salīdzināt ar kādu no Latvijas sporta veidiem, piemēram, hokeju, kur, redzot komandu uz ledus, saprotam, ka aiz produktīvā un efektīvā rezultāta stāv vesela komanda. Tāda kā treneri, hokejisti, fizioterapeiti un nodrošinājuma personāls, kas palīdz komandai nokļūt pareizajā vietā un laikā. Līdzīgi tas ir visaptverošo valsts aizsardzību, kur katram pilsonim ir sava loma. Pašvaldībai, policijai, robežsardzei, kopā sadarbojoties, veidojam efektīvu mehānismu, kas ir gatavs atbildēt uz jekbkuru ārēju agresiju momentā.”
Tik lielas mācības kā šīs prasa arī sabiedrības atsaucību un sapratni, īpaši reģionos, kur notiek mācību aktīvā fāze. Miezītis: “Bija momenti, kad Latvijas valsts pilsoņi izteica pateicības vārdus karavīriem. Pienāca klāt pat uz ielas, apķēra karavīrus, uzcienāja ar tēju un cepumiem. Šie visi mazie mirklīši stiprina karavīru vēlmi aizsargāt Latviju, mūsu tēvzemi. Paldies latviešiem, latviešu tautai.”
Visaptverošajās valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2023” kopumā piedalās 8500 dalībnieku un mācības notiek gan uz sauszemes un ūdens, kā arī gaisā. Jāpiebilst, ka mācības notiks vēl līdz 2.oktobrim.
