Lai gan tūlīt jau septembris galā, daudzviet Latvijā siltums vēl nav mazinājies. Atskatoties uz šī gada vasaru, tā pārsteigusi gan ar sausumu, gan stiprajām lietusgāzēm. Mainīgie laikapstākļi ietekmējuši arī mājražotājus. Kā viņi paši stāsta, vasara nav bijusi viegla.
Rudens ir laiks, kad vairākās Latvijas vietās notiek rudens ražas gadatirgi. Tiek tirgoti marinējumi, dabīgie pulveri, ko pievienot ēdienam ziemas laikā, ķermeņa krēmi un citi produkti. Mājražotāji norāda, šogad līdz ar mainīgajiem laikapstākļiem nav bijus viegla vasara. Uzņēmēja no Jelgavas novada Evita Žuļevska: “Bija tādi dārzeņi, ko mēs esam pieraduši sēt aprīlī, mēs viņus iesējām un čuš no tā sausuma. Tad tu vēlreiz mēģini, vēlreiz, kamēr tu kaut ko dabū no tās zemītes. Tie bija burkāni, galda bietes. Tas bija visgrūtākais šogad. Un arī apkārt, kad paklausies, arī saimnieki saka, ka bietes, burkāni bija briesmīgi, ka viņiem tas sausums nepatika.”
“Šī vasara nav bijusi no tām vieglākajām vasarām mūsu saimniecībā. Jo mūsu tā kā pamata bizness ir zemeņu audzēšana. Un līdz ar to bija gan karstumi, gan sali ļoti lieli. Tā kā ļoti lieli zaudējumi,” norāda uzņēmēja no Jelgavas novada Madara.
Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Gustavs Norkārklis ReTV norāda, ka uzņēmējiem šī gada vasara ir bijusi viena no smagākajām pēdējo gadu laikā. Visvairāk pēc aplēsēm laikasptākļi ietekmējuši saimniecības un ražu Vidzemes pusē. “Ir ļoti dažādi, protams. Ir mazās saimniecības, kam ir segtās platības, tur varbūt ir kas labāk izaudzis, vai sliktāk, kam ir atklātā lauka dārzeņi. Ļoti individuāli katrā saimniecībā. Protams, ir nepieredzēti šādi laikapstākļi. No otras puses – tā ir laba mācība, gūta pieredze. Šis viens gads jau beigsies, jāgatavojas nākamajam, laba pieredze, kādi laikapstākļi var mūs sagaidīt, tam jābūt gataviem un jāmeklē risinājumi.”
Norkārklis norāda, ka pēc pieredzes jāskatas dienvidu valstu virzienā, kā tur pārdzīvo sausumu un karstumu, ko un kā izaudzēt, kad sēt un kādas šķirnes izvēlēties. “Mazināt to riskus ar laistīšanas iekārtām, pretsalnas preperātiem, daudzveidīgu saimniecību. Saimniecībā iekļaut dažādus kultūras augus, kas ir saules izturīgas vai sausuma, mitruma izturīgas. Tās iespējas ir ļoti dažādas. Te, protams, ir pašu lauksaimnieku izglītība. Cik daudz meklējam informāciju, mācāmies.”
Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centra pārstāve Laura Krūmiņa norāda, ka šī jau bijusi sestā vasara pēc kārtas, kad gadalaika kopējā temperetūra ir bijusi augstāka par normu. Arī uzsver, ka vasara bijusi ar gana daudz kontrastiem. “Vasaras sākumā bija ļoti sauss. Pat varētu teikt, postoši sauss. Ņemot verā, ka arī vēl bija karstuma viļņi. Tad vasaras otrā pusē mēs arī piedzīvojām arī intensīvākas lietavas, pat ļoti intensīvās lietusgāzes. Un kopumā šis vasaras periods, šie trīs mēneši bija ar nokrišņu daudzumu, kas bija 7% virs gadalaika normas.”
Arī septembrī lauzti rekordi, tas būs siltākais mēnesis metereoloģisko novērojumu vēsturē 100 gadu periodā. Ja šajā mēnesī termometra stabiņš varēja sasniegt pat + 25 grādus, tad oktobrī tā gan ir ļoti maza iespēja, bet tomēr vidējā temperetūra būs ap normu vai virs tās, piebilst metereoloģijas centrā.
#SIF_MAF2023
