Micēlijs ir sēņu pasaules smalkā, neredzamā daļa, kas plešas un attīstās bezgalīgos sazarojumos, vienlaikus esot daļai no vienota veseluma. Līdzīgi darbojas arī Latvijas un Vācijas mākslinieču tīklojums “Micēlija” (Mycelia), kas septembrī tiekas uz jaunu koprades procesu. Ieskatu līdzšinējā mākslinieču darbībā šobrīd var gūt izstādē “Micēlija. Tīklojums”.

Desmit latviešu un vācu mākslinieces kopā strādā jau vairākus gadus. Lai gan viņas tiekas ik pa laikam te Latvijā, te Vācijā, māksliniecēm bijis sapnis pabūt kopā ilgāku laiku. Visbeidzot tas izdevies Pedvālē. “Tā kā mūsu tēmas mākslā ir ļoti saistītas ar dabu, tad, esot Pedvālē, mēs tiešām esam ainavā, dabā. Un mēs šeit varam gan plānot mūsu tālākos nākotnes kopīgos darbus, gan arī radoši strādāt,” stāsta Laura Feldberga, izstādes “Micēlija. Tīklojums” kuratore.

Izstādē apskatāmi darbi, kas māksliniecēm tapuši starptautiskos pāros. “Micēlija” jaunpienācēja ir Rasa Jansone, kura projektam ir pateicīga par “izsišanu” no sev ierastās līnijas, kas pašai nekad nebūtu ienācis prātā. Viņa saka: “Es saplusoju savu pēdējo gadu tēmu – Jaunavu Mariju – tiešām burtiskā veidā ar sēni, ar micēliju. Ar sēnes augļķermeni, to, kas izaug no micēlija virs zemes.”

Jautājot, kāda ir sajūta māksliniekam, kas ir ilgāku laiku “Micēlija tīklojumā”, māksliniece Sandra Strēle pauž: “Es domāju, ka diezgan līdzīgi, jo mēs jau visi kaut kā tajā laikā maināmies, mainās idejas, arī, strādājot pāros, varbūt ienāk kaut kas jauns, nākas varbūt pakārtot savu ideju.”

Projekta nosaukumā vārds “micēlijs” ar nolūku pārveidots sieviešu dzimtē, lai uzsvērtu, ka tas ir mākslinieču sieviešu atbalsta un sadarbības tīkls. Taču tas arī nemanāmi un nepārtraukti aug gluži kā micēlijs. Feldberga: “Aug tie jaunie mākslas darbi, aug mūsu draudzība, jauni mākslas projekti. Un es ļoti ceru, ka tie lielie plāni piepildīsies un būs jaunas izstādes kopā.”

Starptautiskā izstāde Pedvālē būs apskatāma līdz 30.septembrim, bet tikai vienu dienu bija unikāla iespēja piedalīties radošajās darbnīcās. Pamēģināt japāņu tušas glezniecību un automātisko zīmēšanu jeb 20 minūšu ilgu pildspalvas neatraušanu no papīra, nedomājot, kas uz tā top. To ikdienā izmanto Silke Bahmane pirms ķeršanās pie apzinātas mākslas radīšanas. “Dažreiz tā rodas interesanti attēli vai saprotu, ka tapušas trakas figūras. Tad nu pēc tam cenšos ar tām strādāt savās gleznās vai citos apzinātos zīmējumos.”

Šobrīd izdota arī īpaša grāmata, ko veido materiāli no radošajām darbnīcām Minhenē. Ekskluzīvā tirāžā – tikai 50 eksemplāri. Turklāt tā ir grāmata – mākslas darbs, jo katrs eksemplārs ir nedaudz atšķirīgs. Māksliniece Penelope Ričardsone: “Katrā grāmatā ir kāds personalizēts darbs no radošajām darbnīcām, no apaļā galda sarunām. Un katrā grāmatā tie ir citādāki, jo katrs bija tikai vienā eksemplārā.”

Micēlija tīklojumam ir nākotnes sapnis ne tikai par daudz lielākām izstāžu telpām, bet arī jaunām māksliniecēm, kas pievienotos.