Kāpēc autobraucēji mazgā savus četru riteņu lolojumus? Iemesli ir vairāki, taču gandrīz visi ir nepareizi. Lai atklātu pareizo atbildi, mums nāktos šo jautājumu nedaudz pārfrāzēt – kāpēc mēs ejam dušā? Un lai gan arī te var izskanēt dažādas atbildes, pati galvenā noteikti būs par higiēnu un personisko veselību. Ar ko gan atšķiras mūsu dzelzs draugs?

Vispopulārākais atbildes variants automobiļa sakarā noteikti ir stāsts par braucamrīka vizuālo izskatu. Nomazgā auto no dubļiem un tā vien šķiet, ka tas sāk skriet ātrāk un dzinējs pukstēt jaudīgāk. Protams tā nav, taču jebkurš pirkums, darījums vai lēmums ir saistīts ar emocijām. Un labas emocijas ir zelta vērtas!

Protams, automobilis ir pelnījis, lai tam nenāktos braukāt starp citiem saviem sugas brāļiem netīram kā Bizantijas dubļu cūkai. Latvijas autovadītājiem viens no svarīgākajiem auto izvēles kritērijiem ir statuss. Un kāds tur statuss, ja tikai ar mokām var noteikt braucamrīka patieso krāsas toni? Tāpēc automobilim vienmēr jābūt tīram, spīdīgam un kārdinošam – lai citiem skauž un pašam lepnums.

Pie šīs versijas arī varētu palikt, taču tad pirts jautājums būtu atrisināts pārlieku ātri. Un tas nebūt nav interesanti. Tāpēc dodamies tālāk patiesības meklējumos.

Viens no ģeniālākajiem auto mazgāšanas iemesliem, ko nācies dzirdēt, skan šādi – lai nesasmērētu drēbes automobilī iesēžoties un no tā traušoties ārā.  Neapšaubāmi zināma patiesības daļa te atrodama. It īpaši tie, kas ikdienu pavada jautrās izpriecās pie lepniem biroju galdiem, smalkais uzvalciņš vai elegantais kostīmiņš ar dubļainiem traipiem uz elkoņiem vai bikšu krūšu kabatiņas rajonā ne gluži harmonē ar vārdu salikumu “valsts ierēdnis”, “zīmola pārstāvis” vai “nozares speciālists”. Diena pa galam un pusdienas laikā jādodas vai nu uz mājām pārģērbties, vai tuvējo lielveikalu pēc jaunas žaketes.

Un tomēr tā ir tikai daļa no galvenā iemesla. No tā paša, kas cilvēkiem saistīts ar higiēnu un veselību. Ja filmā teica, ka kultūra sākas no mazmājiņas, tad automobiļa atlikusī vērtība sākās no auto mazgātavas.

Pieredzējis auto virsbūves speciālists Jānis Avotiņš no Ropažiem izstāstīja, ka automobili noteikti vajag mazgāt ne tikai tad, kad tas šķiet nedaudz par netīru, bet krietni vien regulārāk. Kā minimums reizi nedēļā. Un pat tad, ja tas nebūt neizskatās nodzīvojies pa dubļiem vai putekļiem.

Rūsa ir viens no ļaunākajiem ienaidniekiem automobilim Latvijas klimatiskajos apstākļos. Pie mums ir paaugstināts mitruma procents cauru gadu. Pie mums ir gara ziema un tātad daudz uz ceļiem izkaisīta pretslīdes materiāla, kura pamatā ir sāls. Pie mums ir netīri ceļi, dziļas peļķes un viss pārējais, kas mudina rūsai pārvākties mūsu automobilī uz dzīvi.

Bieži vien autobraucēji pamanās nozākās vienu vai otru autobūves marku tādēļ, ka tas rūsē vairāk kā visi citi. No vienas puses tā tas varētu būt, jo ne katra tehnoloģija beigu galā izrādās pietiekami efektīva. Taču pēc Jāņa Avotiņa domām nekad un nekas nesāk rūsēt vienkārši tā pat. Vienmēr un visur ir jāmeklē cēlonis, lai pēc tam būtu vieglā cīnīties ar sekām.

Automobiļa krāsa un lakas slānis ir pietiekami stingri garanti tam, ka sāls, mitrums un skābeklis vienlaikus nepiekļūs metāliskai virsmai. Tas nav vienkārši, jo auto laka ir ļoti izturīgs materiāls. Cita lieta, ka krāsas un lakas slānī pavēries brīvs ceļš brašajai rūsas armijai. Tad varam pat necerēt, ka iespēja netiks izmantota,

Iespējams, ka ar neapbruņotu aci nekādas traumas krāsā un lakā nemanām. Automobilis lietots saudzīgi, tas nav saskrāpēts un, kur nu vēl sabuktēts. Tātad nekādas traumas te nav un būt nevar. Un tomēr tā ir tikai ilūzija un mūsu nepamatota pārliecība.

Automobilis sastāv no vairākiem tūkstošiem kustīgu detaļu. Tajā skaitā arī virsbūve. Ja pirmajā acu uzmetienā tā šķiet monolīts lielums, tad patiesībā tās ir daudzas savstarpēji savienotas detaļas. Savienotas tā, lai tās kaut nedaudz, taču būtu kustīgas.

Kā piemēru varam izvēlēties nelielo jumtiņu virs aizmugurējās valsts numura zīmes. Bieži vien tajā iebūvēta kustīga bagāžnieka atveres poga. Pilnīgi droši te meklējams arī numura zīmes apgaismojums. Un, visbeidzot, arī pats jumtiņš virsbūvei ir piestiprināta detaļa, kuru atdala mikroskopiska šķirbiņa.

Un tagad iedomāsimies, ka šajā plānajā šķirbiņā iekļuvuši daži smilšu graudi. Mikroskopiski, bet bezgala cieti. Zinot to, ka numura jumtiņš un virsbūve ir nemitīgā mijiedarbībā, pavisam īsā laikā šie daži smilšu graudiņi būs pamanījušies izēst lakā tik pat mikroskopisku caurumiņu. Ar to pilnīgi pietiks, lai pie metāla piekļūtu jau minētā svētā trīsvienība – sāls, mitrums un skābeklis. Pavisam īsā laikā no nelielā jumtiņa sāniem sāks ārā spraukties rūsas burbuļi. Tad tie pārplīsīs un varēsim izveidojušos caurumu paurbināt ar pirkstu.

Un te mēs nonākam pie galvenā iemesla auto mazgāšanas nepieciešamībai! Jau aprakstītais bēdīgi slavenais numura zīmes jumtiņš. Tur pat arī kustīgie durvju rokturi, dekoratīvās uzlikas, moldingi un pat galvenā piederības zīme – ražotāja emblēma. Visas šīs vietas ir riska zona tā pat, kā perimetrs apkārt vējstiklam, durvju ailes, bagāžas nodalījuma vāks un simtiem citu detaļu.

Regulāra auto mazgāšana maksimāli novērsīs potenciālos rūsas draudus – nav smiltis, nav traumas! Nav traumas – nav rūsas! Tāpēc ir svarīgi veltīt auto mazgāšanai lielāku uzmanību un darīt to pareizi.

Vai mēs mazgājam auto pašapkalpošanās mazgātavās, vai darām to mājās ar augstspiediena ūdens sūkni. Pat, ja mazgāja auto ar gluži parastu dārza šļūteni vai lejkannu – ļaujam ūdenim brīvi tecēt starp visām savstarpēji savienotām detaļām. Nenoliedzami ir lieliski, ja auto tiek rūpīgi nomazgāts ar sūkli un šampūnu, taču smiltis un putekļi paliks tur, kur tie atraduši savas jaunās mājas. Tāpēc svarīgāk par sūkli un šampūnu noteikti būtu izmantot piekšmazgātāju jeb aktīvās putas un tekošu ūdens strūklu. 

Jo tuvāk rudenim, jo vairāk lietus, vairāk peļķes un vairāk dubļu. Tātad arī to nokļūšana katrā mikroskopiskākajā šķirbiņā ir daudz reālāka. Varētu pat teikt – neizbēgamāka. Tāpēc tieši rudenī auto SPA procedūras vajadzētu veikt pēc iespējas biežāk. Pat tad, ja ārā līst lietus un skaidri saprotam, ka jau līdz pirmajam krustojumam braucamrīka sāni jau atkal būs notašķīti.

Higiēna ir arī automobiļa galvenā veselības ķīla. Kā saka – veselā miesā vesels gars. Uz automobīli šāda gudrība attiecas tikpat ielā mērā, kā uz mums pašiem.