Viņu saknes ir Tērvetes sili un kviešu lauki. Cauri gadsimtiem, varas maiņām un reformām viņus vieno dziesma. Par kori “Tērvete”, lokālpatriotismu un patiesām vērtībām mūsu nākamais stāsts. 

Skanīgo balsu īpašniekus koris “Tērvete” vieno jau četrdesmit piecus gadus. Tas ir vienīgais lauku teritorijas koris visā  Dobeles koru aprinķī, dziedāšanas tradīcijas te tiek saglabātas no paaudzes paaudzē.

Kora “Tērvete” dziedātāja Rūta Prīverte: “Nepateikšu, cik mapītei ir gadu, īstenībā es nepateikšu – tā ir omes vai opja mape –, bet viņi abi divi dziedāja Tērvetes korī gandrīz trīsdesmit gadus. Es šodien omei vēl pavaicāju, cik ilgi tad, un viņa atbildēja – 25 gadus nosvinējām un vēl bišķiņ.Viņa vairs neatceras.”

Koristi šeit ir kā viena liela ģimene, kas ar saknēm ieaugusi Tērvetes silos un pilskalnā. Protams, Latvijas neatkarības atjaunošana gāza dzelzs priekškaru, daudzi jaunieši ļāvās vilinājumam izzināt pasauli, dažkārt radot pamatīgas sirdsāpes saviem vecākiem un prieka asaras – gluži kā Sprīdītis, saprotot, ka nekur nav tik labi kā mājās. “Vajadzēja jau izbaudīt to dzīvi. Izbaudīju. Satiku vīru, piedzima meitiņa, tagad esam laimīgi mājās. Ne viena vieta Latvijā nav tik skaista, tik forša, tik mīļa kā Tērvete. Es jau mammai teicu, ka mani no Tērvetes vairs ārā neizvilks ne kāda pilsēta, nekas. Te man ir mājas un mana ģimene,” saka Laura Dunauska, Ivetas meita, kora “Tērvete” dziedātaja.

Kā ikviens koris, arī tērvetnieki apgūst dziesmu svētku repertuāru un ar nepacietību gaida gan Kurzemes dziesmu svētkus, gan lielo tikšanos Dziesmu svētkos Rīgā, tomēr viņu repertuārā ir daudzas sirdsdziesmas, arī pašiem sava himna, ko  izdevis nosargāt arī pēc novadu reformas.