“Solīts makā nekrīt” – šoreiz šis latviešu tautas sakāmvārds attiecināms uz solījumiem atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi posmā no Rīgas līdz Reņģei un tālāk – Mažeiķiem Lietuvā. Šādas cerības deva iepriekšējais satiksmes ministrs. Kāpēc pasažieru vilciens šai posmā pagaidām netiks atjaunots? “Es sagaidu, ka vēlākais 2022.,2023. gadā te kursēs arī pasažieru vilciens,” pirms trim gadiem atjaunotā dzelzceļa posma Mažeiķi Reņģe atklāšanā sacīja toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Laiks jau iestiepies 2023. gadā, bet runas par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu iecirknī Glūda-Reņģe-Mažeiķi pieklusušas. Mūsu uzrunātie vietējie iedzīvotāji pie Reņģes stacijas atceras ministra solījumu un atzīst, ka joprojām cer uz pasažieru vilcienu. Rubas pagasta iedzīvotājs Aivars Brīdags: “Protams, ka gaidu, jo vilciens ir ērtākā un drošākā satiksme. Jebkuros laika apstākļos aizbrauksi līdz galamērķim, nevis tā kā ar autobusu, kas šoziem jau vairākas reizes padzīvoja pa grāvjiem, visiem slidenajiem ceļiem.”

Dzelzceļa posmu no Latvijas robežas līdz Mažeiķiem lietuvieši slēdza 2008. gadā, demontējot arī sliedes, pamatojot, ka tās nolietojušās. Dzelzceļa satiksme šai posmā ar Lietuvu pārtrūka, bet pasažieru vilcieni Rīga-Reņģe kursēja vēl līdz 2010. gada 22. februārim. Pārvaldes vadītāja atzīst, ka likvidētā vilciena vietā ar Rīgu tika nodrošināta regulāra autobusu satiksme, bet to ietekmējot gan laikapstākļi, gan autobusu tehniskais stāvoklis. “Ļoti daudzi brauca uz darbu, jo viņam bija ļoti izdevīgs šis laiks. Daudzi lietuvieši tieši izmantoja Rīgas lidostu, nevis viņu Viļņas, jo tas ir daudz tālāk, it sevišķi šai pusē dzīvojošie lietuvieši. Un līdz ar to viņi būtu arī vieni no tiem, kas izmantotu šo te līniju,” saka Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Evija Mame.

Demontēto dzelzceļa posmu Lietuvas puse bija spiesta atjaunot. Tas deva cerības arī pasažieru vilciena kustības atsākšanai. Satiksmes ministrija uz šo jautājumu deleģēja atbildēt Autotransporta direkciju. Tajā norāda – šobrīd par to šai posmā netiek domāts. Pirmais iemesls – finansējuma trūkums, jo sabiedriskais transports tiek dotēts no valsts budžeta, otrkārt, ritošais sastāvs šobrīd pietiek tikai jau esošo maršrutu nodrošināšanai. 

Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis: “Tie vairs nav iekšzemes braucieni, tie ir arī starpvalstu braucieni. Nepieciešams starpvalstu vienošanās. Ne tikai, teiksim, tādā tehniskā plānā, bet arī finansiālā plānā, kā notiek šie te norēķini, kā šī sadarbība tiek veikta. Jāatzīst, ka arī šeit nekas tāds ļoti nav gājis uz priekšu. Tie visi iepriekšējie nosauktie faktori nāk par sliktu šim projektam. Šobrīd attīstība nav bijusi nekāda.”

Daudz labāk šai posmā sokas ar kravu pārvadāšanu. Ja 2021. gadā tās bija 1,3, tad nākamajā jau 1,7 miljoni tonnu. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretāre Agnese Līcīte: “Galvenokārt šīs kravas ir naftas produkti no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas.”

Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis atzīst, ka šobrīd pieaugošās dārdzības dēļ tiek pārskatīti esošā sabiedriskā transporta tarifi, kas nav darīts vairākus gadus. Kad būs izmaiņas šai jomā, vēl nav zināms.



Foto: Freepik; ilustratīvs