Jau drīz pēc Ukrainas kara sākuma iniciatīvu iesaistīties Latvijas valsts aizsardzībā izrādīja mednieki. Savu interesi viņi nav zaudējuši. Šobrīd sadarbībā ar Zemessardzi reģionos jau notiek apmācības. Šo jautājumu vēlreiz aktualizē seminārs par jauno valsts aizsardzības koncepciju, kas šobrīd ceļo pa visu Latviju. Tas nupat notika Talsos.

Sabiedrības interese par jauno valsts aizsardzības koncepciju nav liela, un semināru Talsos sagaida pavisam maz klausītāju. Viens no akcentētajiem jautājumiem ir mednieku iesaiste valsts aizsardzībā. Viņi prot rīkoties ar ieročiem, pārzina savu teritoriju un ir organizēti. “Ejot medībās, tu rīkojies ar ieroci, līdz ar to tev ir jāzina savi noteikumi, kā tas jālieto, kā jāpārnēsā, kad jāpielādē un jāizlādē. Mēs klausām sava medību kolektīva vadītāja norādījumus. Tu nevari būt kaut kāds brīvdomātājs, iet, pa ceļam pielādēt plinti un darīt – tev jādara tas, ko kolektīva vadītājs saka,” stāsta Ivars Koloda, mednieks.

Mednieki apzinās – ja tu gribi palīdzēt, ir jāzina, kā to darīt. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs atzīst, ka, lai arī mednieki prot šaut, tas tomēr atšķiras no rīcības krīzes situācijās. “Varbūt ne katram medniekam kara apstākļos būtu jāšauj, bet ir daudzas lietas, ko viņš varētu darīt un būt noderīgs,” saka Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs.

Latvijā ir aptuveni 20 tūkstoši aktīvo mednieku. Mednieku savienība veikusi aptauju, lai noskaidrotu, kuri nav un tuvākajā laikā arī neplāno būt Zemessardzē, tomēr brīvprātīgi vēlas iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Visā Latvijā atsaucās vairāki simti. Baumanis: “Šobrīd pa reģioniem Zemessardze organizē tikšanās cilvēkiem, organizē pirmās apmācības. Sākumā tā ir kontaktu veidošana, lai saprastu, kas tie ir par cilvēkiem. Iespējams, ka arī kaut kāda viņu drošības pārbaude. Šobrīd mums ir laiks to darīt. Ja būs krīzes situācija, tad vairs nebūs laika pārbaudīt, kas tas ir par cilvēku.”

Atsaucība pagaidām salīdzinoši neliela, jo daļa mednieku jau ir Zemessardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos. Medniekiem varbūt nebija īsti skaidra tālākā rīcība. Tāpēc Mednieku savienība kopā ar Zemessardzi strādā pie apmācību plāna. Baumanis: “Lai cilvēkiem būtu skaidrs, ko tas viņiem prasīs, cik daudz viņu brīvā laika būs jāatrauj ģimenei – vai tās būs pāris nedēļas nogales gadā, vai kaut kas biežāk.”

Māris Alsbergs ir viens no Talsu novada medniekiem, un viņš norāda, ka Ukrainā mednieki bija vieni no pirmajiem, kas atvairīja uzbrukumus un mežā pārsteidza uzbrucējus nesagatavotus. “Tur, kur es medīju, piemēram, ko mēs redzam Ukrainā, kas ļoti palīdz karot, tie ir droni. Arī mūsu biedriem ir kādi divi droni. Tas ļoti palīdzētu pie izlūkošanas,” saka mednieks Māris Alsbergs.

Māris Alsbergs pats jau vairākus gadus ir zemessargs. Viņš atzīst, ka, lai arī mednieki šaut prot, no zemessargiem ir ko mācīties, piemēram, ieroču veidus un apgūt tālšaušanu. 

Taču mednieki vairākkārt uzsver – būtiskākais ir ne tikai viņiem, bet katram Latvijas pilsonim būt gatavam iesaistīties valsts aizsardzībā, sākt ar konkrēta plāna pārrunāšanu savā ģimenē.