Rūpīgu saimnieku meklē baroka koka arhitektūras pērle Vidzemē – Ungurmuiža. Tā pieder Cēsu novada pašvaldībai, taču vietvara nolēmusi atrast tai nomnieku. Viņa uzdevums būs rūpēties par šejienes vēsturisko vērtību saglabāšanu, vienlaikus attīstot arī komercdarbību un tūrisma pakalpojumus. Kopumā Cēsu novada pašvaldības īpašumā ir 16 pilis un muižas, pašvaldībā pašlaik vērtē, kā tās nākotnē apsaimniekot. 

Milzu ozolu un liepu ieskauts, Ungurmuižas komplekss Cēsu novadā ir nozīmīgs Latvijas kultūras pieminekļu mantojums. Līdz Otrajam pasaules karam šī muiža ir bijusi fon Kampenhauzenu ģimenes īpašums, stāsta ilggadēja muižas vadītāja Ieva Ņevečorova. “Man tieši aiz muguras ir mūsu galvenā jeb kungu māja, kas celta kā dzīvojamā māja 1732. gadā, un tas, ko vēl apmeklētāji šeit var redzēt, ir skaisti ierīkotais parks no 18. gadsimta vidus un pāris ēkas, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām.”

Īpaši unikāli Kungu mājā ir orģinālie sienu gleznojumi, kuri paveras skatam, ienākot vēsturiskajā namā. Ņevečorova: “Ejot cauri telpām, apmeklētāji var redzēt ļoti brīnišķīgus 18. gadsimta gleznojumus, kurus mēs esam šo gadu laikā katru gadu pa kādai telpai restaurējuši.”

Ilgus gadus par muižas kompleksu rūpējusies pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība, tās vadītāja meklējusi dažādas iespējas, kā galvenokārt caur projektiem rast finansējumu muižas restaurācijai un attīstībai. Lai ieinteresētu tūristus šeit braukt, rīkoti dažādi pasākumi, attīstīts restorāns un izmitināšanas pakalpojumi. Cēsu novada pašvaldībā vērtē, muižas kompleksam arī turpmāk ir jādarbojas līdzīgi – vien privāta operatora pārvaldībā. “Viena no muižas būtiskām komponentēm ir ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi, kas nav gluži saistīti ar pašvaldības funkciju. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu muižas kompleksu darbību, tā ir neatraujama sastāvdaļa, tāpēc arī ir lēmums meklēt privātu operatoru,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis.

Nomas tiesību izsole notiks 9. aprīlī, jaunajam saimniekam sākotnēji būs tiesības to nomāt uz desmit gadiem. Tiesa gan – ēkas pasa arī zināmus ieguldījums. Ņevečorova: “Kā jau vecai koka mājai – jau atkal ir jādara. Tas pats jumts jau atkal ir jāmaina, krāsojums ir jāatjauno.”

Cēsu novada pašvaldības īpašumā pašlaik ir 16 pilis un muižas, tās kalpo tūrisma, kultūras un izglītības mērķiem. Šobrīd vietvara izstrādā šo vēsturisko celtņu apsaimniekošanas plānu. Vienlaikus šādi plāni top arī atsevišķiem īpašumiem, piemēram, Lielstraupes pilij. 

Egliņš-Eglītīs: “Mēs esam ieinteresēti, lai pilīs un muižās ir dzīvība. Tajā pašā laikā mēs arī meklējam tādus alternatīvus risinājumus, Ungurmuiža ir viens piemērs. Pagājušajā gadā nodevām sabiedriskā labuma organizācijai Ruckas muižu Cēsu pilsētā, kur principā gan uztur muižu, gan arī dod dzīvību un apmeklētāju plūsmu, kas ir pašvaldības interese.”

Atis Egliņš-Eglītis norāda, ka pašvaldība neizskata iespēju kādu no pilīm vai muižām pārdot, taču ir jāmeklē risinājumi, kā tajās sabalansēt kādus biznesa risinājumus ar sabiedrības un īpaši jau vietējās kopienas interesēm.