Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.

Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.

Šoreiz iepazīstināsim ar tropisko ūdeņu un koraļļu rifu zivīm!

Tropisko ūdeņu zivis

Koraļļu rifu iemītnieki atšķiras ar neticamām krāsu kombinācijām un psihedēliskiem krāsu rakstiem. Šo zivju krāsainības iemesls joprojām ir neatbildēts jautājums zinātniekiem, kas pēta šīs zivis. Tam ir dažādi skaidrojumi, piemēram, koraļļu rifs pats ir raibs, tāpēc zivju raibums ir labs maskēšanās līdzeklis. Vēl viens skaidrojums aicina padomāt, ka veids, kā jūras dzīvnieki redz viens otru, atšķiras no tā, kā mēs tos redzam, tāpēc ne vienmēr ir iespējams iztēloties, kā zivis redz viena otru. Vēl citi apspriež, ka raksti un krāsas palīdz zivīm atšķirt savējos starp pārējām zivīm vai brīdina potenciālos ienaidniekus par tās zivs indīgumu vai citu bīstamību. Ir zivis, kas maina krāsu.

Koraļļu rifos dzīvo dažādu krāsu un rakstu tauriņzivis, klaunzivis un eņģeļzivis. Arlekīnzivs dzīvo Klusā okeāna rietumos, atsevišķi. Izaug līdz 30 cm gara. Barojas ar gliemjiem, vēžveidīgajiem, tārpiem un adatādaiņiem. Melnmuguras tauriņzivs ir izplatīta Indonēzijas, Austrālijas un Indijas okeāna koraļļu rifos, kur dzīvo atsevišķi vai pāros. Barojas ar koraļļu polipiem. Interesanti, ka baltspuru kabubas pieaugušā vecumā dzīvo pāros, bet mazuļi dzīvo atsevišķi. Tās izaug līdz 25 cm garas un barojas galvenokārt ar planktonu. Dzeltenastainā klaunzivs sadzīvo pat ar desmit aktīniju sugām. Aizstāvot aktīniju pret ienaidniekiem, klaunzivs uzbrūk pat ūdenslīdējam, kas tai tuvojas. Zivis dzīvo simbiozē ar aktīnijām. Tēviņi izmanto spuras, lai vēdinātu pie substrāta pielīmētos ikrus un aizsargātu tos no citām zivīm. Sarkankrūšu lūpzivs dzīvo lagūnās un rifos. Izaug līdz 40 cm gara. Pārtiek galvenokārt no gliemjiem, vēžveidīgajiem un jūrasežiem.

Koraļļu rifu zivis: šeit ir gan jūras lapsas, gan jūras truši

Dzeltenā jūras lapsa dzīvo atsevišķi vai pāros Klusā okeāna rietumos. To mazuļi slēpjas starp zarainiem koraļļiem. Barojas galvenokārt ar aļģēm un izaug līdz 25 cm garas. Var sāpīgi iedurt ar muguras spuru. Indijas okeānā, Austrālijas un Indonēzijas koraļļu rifos ir izplatīts svītrainais jūras trusis. Barojas ar aļģēm. Interesanti, ka mazuļa ķermenis ir caurspīdīgs. 

Zeltastainā ķirurgzivs dzīvo baros Sarkanās jūras koraļļu rifos. Barojas galvenokārt ar pavedienaļģēm. Izaug līdz 20 cm gara. Šeit var apskatīt arī buruķirurgzivi, kas dzīvo Indijas okeāna rietumos pie Mozambikas un Klusajā okeānā. Tā var izaugt līdz 40 cm un barojas galvenokārt ar lielaļģēm. Pieaugušas zivis dzīvo pa pāriem, bet mazuļi slēpjas atsevišķi starp klintīm vai koraļļiem. 

Indonēzijas un Austrālijas koraļļu rifos var sastapt četrsvītru eņģeļzivi. Šīs baros dzīvojošās zivis no vairākiem īpatņiem veido harēmus, barojas ar planktonu un ir populāras akvārija zivis. Savukārt zilsejas eņģeļzivs ir reta un dārga zivs. Rifos parasti dzīvo atsevišķi, var sasniegt 15 gadu vecumu un izaugt līdz 28 cm. Barojas ar sūkļiem un tunikātiem.

Vairāk informācijas: www.muziejus.lt