Stāstu skapji Pelču pils bibliotēkā

Savu bibliotēku Pelču pilī pagājušā gadsimta sākumā firsts Mihaels fon Līvens veidoja pārdomāti, uzkrājot ap 6000 grāmatu. Mūsdienās gan te viņa grāmatu vairs nav, bet saglabājies autentiskais interjers. Lai telpai atdotu sākotnējo nozīmi, te izveidota interaktīva ekspozīcija “Stāstu skapji”. Plauktus atkal pilda grāmatas, šoreiz gan simboliskas, kuras sevī glabā stāstus gan par pils, gan Pelču pagasta vēsturi. 

Tikai pēc norādēm īstā grāmata, paņemta rokās, atdzīvojas un sāk stāstīt stāstu. Pelču pils bibliotēku 20. gadsimta sākumā veidojis tās saimnieks firsts Mihaels fon Līvens. Šobrīd tā ir gan saglabājusies, gan nesaglabājusies. Tā ir viena no retajām vēsturiskajām privātajām bibliotēkām Latvijā, kurā interjers ir tāds pats, kā ir sākumā. Bet grāmatas – daļa no aptuveni 6000 lielā krājuma nonākušas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, daļa gājusi bojā, daļa ārvalstu grāmatu izsoļu namos. “Bibliotēkas mūsdienās daudzi uztver kā tādas informācijas glabātavas, vārds informācija viņas nokauj, jo bibliotēka ir pieredze, spēja pieredzēt to, kur mēs neesam, otrām kārtām – ieraudzīt bibliotēkas turētāju. Ieejot pie kāda mājās, vienmēr, ieraugot grāmatu plauktu, varu pateikt kaut ko vairāk par viņu, nekā viņu pazīstot. Un tad, veidojot šo konceptu, mēs arī gribējām saglabāt to mīklu pieminēt minot. Uzminēt šo bibliotēku, uzminēt viņas stāstu,” saka viens no ekspozīcijas autoriem Ģirts Jankovskis.

“Šie skapji ir valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis, tādēļ mēs nevarējām nevienu urbumu vai kādu nagliņu pienaglot. Nācās pieiet ļoti radoši, lai izvilktu vadus šādā vidē,” saka viena no ekspozīcijas autorēm Undīne Celitāne.

Interaktīvā ekspozīcija veidota kā detektīvs, kurā no paša apmeklētāja ir atkarīgs, cik daudz viņš atklās no pagaidām piecām sagatavotajām tēmām. Grāmatas ir melnas, kā pazudušas tumsā, lietas ir klusējošas, kas atdzīvojas tikai ar cilvēka darbību. Vēsture atklājas gaismas projekcijās, audio stāstos, iepazīstinot ar pils un pagasta pagātni. Ekspozīcijas tapšanā ar saviem stāstiem piedalījušies arī paši pelčenieki. 

Pelču pagasta iedzīvotāja Aina Zute: “Gandrīz 20 gadus strādājot skolā, kopā ar bērniem vācām materiālus, bijām gatavi izveidot pagasta vēstures istabu, bet diemžēl dažādu iemeslu dēļ mums nekādi neizdevās. Beidzot, beidzot tas ir.” 

Restaurētas arī koka vītņu kāpnes uz bibliotēkas otro līmeni. Ekspozīcija tiks papildināta.