Ir noslēgusies Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana. Tiesa gan, pagaidām nevienan no trim partiju virzītajiem kandidātiem Saeimā balsu vairākuma nav un pašlaik prezidentu bez opozīcijas balsīm ievēlēt nav iespējams.

Lai gan gaidāmajām prezidenta vēlēšanām oficiāli ir pieteikti trīs kandidāti, īstā cīņa notiks starp diviem pretendetiem - Apvienotā saraksta izvirzīto Uldi Pīlēnu un Jaunās vienotības virzīto Edgaru Rinkēviču. ReTV aptaujātie politotlogi vērtē, ka “Progresīvo” virzītā Elīna Pinto jau pirmajā balsojuma kārtā vajadzīgo balsu skaitu nesaņems.

Domnīcas „Providus” vadošā pētniece, politoloģe Iveta Kažoka ReTV atzīst, ka viņasprāt nedaudz lielākas izredzes ir Uldim Pīlēnam: “Vienlaikus es redzu arī variantu, kur par prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs. Tāpat, protams, nav izslēgti varianti, ka opozīcijas partijas un arī Nacionālā apvienība saprot, ka tām īsti nav par ko balsot un tad mēs redzēsim jaunu vēlēšanu rīkošanu pēc aptuveni 10 dienām.”

Politologa Jāņa Ikstena ieskatā tieši šāds scenārijs 31. maijā varētu būt visticamākais prezidenta vēlēšanu iznākums. Iespējams, tas varētu būt izdevīgi tieši Nacionālajai apvienībai, kuras pārstāvis Raivis Dzintars jau paziņojis, ka partija varētu neatblastīt nevienu no kandidātiem. Jānis Ikstens norāda: “Es neredzu nevienam, ne otram 51 balsi šobrīd, jo, kaut arī Rinkēviča kungam ir lielākās frakcijas atbalsts 26 balsis un ļoti iespējams, ka pēc Pinto kundzes izkrišanas arī Progresīvie balsos par viņu, ar to varētu būt par maz.”

Pašlaik ir skaidrs, ka neviens no izvirzītajiem kandidātiem nevar kļūt par prezidentu bez opozīcijas partiju balsīm. Tāpēc politiskajās aizkulisēs jau notiek intensīvas sarunas un visdrīzāk arī tirgošanās par ietekmi - tā vērtē politoloģe Laura Minskere: “Droši vien, ka sarunas notiek arī kontekstā ar valdību. Kaut vai acīm redzami, ja ievēl Rinkēviča kungu, tad mainīsies ārlietu ministrs, tas ir pašsaprotami. Nevienam nav noslēpums, nu jau leģendām apvītais konflikts starp Pīlena kungu un Kariņa kungu, kas arī sadarbību apgrūtinātu.”

Domnīcas „Providus” vadošā pētniece, politoloģe Iveta Kažoka piebilst, ka ļoti būtiska nozīme šajās prezidenta vēlēšanas būs Zaļo un Zemnieku savienībai: “Ja viņi izlemj atbalstīt kādu no kanditātiem, tad liela iespējamība, ka šo kandidātu arī ievēlēs. Ja viņi izlemj balsot pret abiem kandidātiem, tad gandrīz nav variantu, ka viņus ievēlēs. Līdz ar to ZZS loma ir tiešām milzīga.”

Politologi atzīst, ja prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā koalīcijā ir gaidāmas izmaiņas un valdībā visdrīzāk būs jaunas vēsmas. Jānis Ikstens ReTV uzsver: “Ja pirmā tūre uzvarētāju nerada, tad ir teorētiskas iespējas esošo koalīciju saglabāt un atrast kandidātu, kurš šķiet pieņemams visām trim šī brīža koalīcijas partijām.”

Tikmēr pašreizējā prezidenta Egila Levita solis vispirms pieteik savu kandidatūru un pēc tam to negaidīti atsaukt tā īsti nav izprotams, jo jau sākotnēji bija skaidrs, ka viņa atkārtotai ievēlēšanai amatā balsis Saeimā nepietiks.