Lai laukos veiksmīgi saimniekotu, jābūt inovatīvām idejām un prasmei apgūt Eiropas Savienības sniegto atbalstu, uzskata Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā “Bērzāji”.

Lavandas Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā “Bērzāji” ir saimnieces Ilzes Jansones piepildītais sapnis, kurš ir ne tikai savam priekam. “Ļoti iecienīta ir lavandas eļļa un lavandas ziedūdens. To gan mēs paši uz vietas nedestilējam, mums ir sadarbības partneri „Rūķīšu tēja” Krimūnās, arī es esmu novērojusi savā praksē, ka cilvēkiem patīk gan lavandas, gan lavandu produkti.”

Dārzs ir atvērts arī apmeklētājiem, tāpēc arī tapusi oranžērija, Ilze atzīst, ka šis solis atvērt savu dārzu apskatei uzliek arī pienākumus. “Man vienmēr liekas, ka man nav tādas kārtības, lai es laistu cilvēkus iekšā dārzā. Tas vairāk nāca tāds kā pamudinājums no ārpuses, kad atbrauc pēc stādiem cilvēki un saka: “Vai, cik te ir skaisti!” Tā ilgi domājot un svārstoties, sapratām, kāpēc ne, darbs ir ieguldīts. Kāpēc nepadalīties ar to, kas mums ir . Darba dienās šeit viesojas ļoti daudz cilvēku, dārzs ir atvērts, var fotografēties, staigāt. Tā man ir tāda sirdslieta.”

Lai varētu īstenot šo ieceri par lavandām un tūrismu, Ilze kā būtisku atbalstu uzskata iegūto Eiropas Savienības finansējumu. “Eiropas atbalsts man ir tūrismam, jo, atverot dārzu tūrismam, apskatei, ir jābūt arī kaut kādai infrastruktūrai un lavandu laukam. Eiropas nauda ir tualetes izbūvei un visai kanalizācijai, kas ir domāta tūristiem, arī lavandu lauka baudīšanai nepiemērotākos laika apstākļos ir siltumnīca jeb, kā es lepni dēvēju, oranžērija. Tā ir Eiropas nauda. Tas ir kā atspēriens, jo visu laiku Eiropas dvaša ir pakausī, tu nevari atspringt. Kā tu to īstenosi, jāpierāda, ka šis dārzs strādā, tas ir tāds dzinulis uz priekšu.”

Ikdienā Ilze ir skolotāja Penkules pamatskolā, bet nu jau tātad arī darbs septiņos piemājas saimniecības hektāros. “Mēs esam ģimenes piemājas saimniecība, viss mums sākās ar hobiju, ar puķu stādiem, protams, audzējot paliek pāri, tad draugiem, radiem, paziņām, tā maz pamazām tas sākās.”

“Bērzājos” tagad aug ne vien lavandas, zemenes, bet arī avenes, ir vērienīga peoniju kolekcija un arī siltumnīcas. “Siltumnīca ir tapusi par Eiropas naudu, tas ir finansējums mazajiem lauksaimniekiem, uzņēmējdarbības atbalstam, uzsākšanai, ar to tad arī sākās visa šī Eiropas naudas apgūšana. Siltumnīcā audzējam dārzeņus, tomātus. Pēc tiem ir ļoti liels pieprasījums. Esmu ļoti apmierināta ar šo projektu, jo augi jūtas komfortabli, siltumnīca ir liela, plaša, šo finansējumu man ieskaitīja uzreiz, man nebija jāiegulda savi līdzekļi.”

Par noieta trūkumu savai produkcijai “Bērzājos” nesūdzas. Lai būtu ērtāk gan pašiem, gan arī tiem, kas vēlas iegādāties te izaudzēto, pie iebraucamā ceļa saimniecībā ir tapis pašapkalpošanās veikaliņš. “Pieredze ir visnotaļ pozitīva, kā arī es esmu uzrunājusi vietējos amatniekus un mājražotājus savu produkciju šeit izlikt.”

No hobija – izaudzēt sev puķu stādus –, līdz daudzveidīgai piemājas saimniecībai un lauku tūrismam. Bērzāju pieredze liecina, ja ir idejas un prasme meklēt ceļus, kā tās īstenot, tad tās arī piepildās.

Foto: Freepik; ilustratīvs