Olektes upīti Ķekavas novada pašvaldība savulaik nosaukusi par lielāko vides problēmu novadā. Tomēr atrisinājums nav sekojis. Tagad iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 600 parakstu, pieprasa Ķekavas novada pašvaldību, kam pieder lielākā upes teritorija, to sakārtot un atjaunot upes dabisko plūdumu.

Vairāk nekā divus kilometrus garā Olektes upīte tek cauri tādām Ķekavas novada vietām kā Katlakalns, Mākoņkalns, Rudzāji un Rāmava, bet pie Krūmiņsalas Rīgas pilsētas teritorijā ietek Daugavā. Lai gan vietumis tās krastos dzirdams un redzams putnu koris, par upes tecēšanu šeit grūti runāt, īpaši Rāmavā, kur Olekte vairāk atgādina aizaugušu grāvi. 

Rāmavas iedzīvotājs, iniciatīvas autors Fēlikss Vaivods: “Es esmu atbraucis uz šejieni astoņdesmito gadu vidū, tad rūpnieciskā veidā sākās šīs upes piedrazošana. Visu laiku upe tikai tikai piedrazota, tikai uzņēmums “Rīgas ūdens” ir kaut ko nedaudz darījis pie ietekas Daugavā, kas Rīgas pašvaldības īpašums, bet mēs šeit redzam to, kas ir.”

Iedzīvotāji nav mierā ar meldriem un saknēm aizaugušo upi, kur kādreiz esot pat zivis makšķerētas, tāpēc iniciatīvu portāla “Mana balss” divās nedēļās savākti 662 paraksti. Iniciatīva iesniegta izskatīšanai Ķekavas novada pašvaldībā. 

Fēlikss stāsta, ka no pašvaldības gaidot, lai tā uzņemas iniciatīvu, beidzot sāk kompleksu upes sakārtošanu. Ķekavas novada pašvaldība esot gatava iesaistīties vien tad, ka sanācijas darbus turpinās “Rīgas ūdens”.

“2021. gadā Attīstības komiteja šo jautājumu skatīja, šobrīd, kad ir šis kolektīvais iesneigums, mēs šo jautājumu skatīsim atkārtoti, jauno apstākļu gaismā, kad ir zināma skaidrība no “Rīgas ūdens” par konkrētām rīcībām, es būtu piesardzīgi optimistisks, ka pašvaldība varētu lemt par zināma finansējuma atvēlēšanu,” saka Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko.

Jāteic gan, ka solījumi no pašvaldības puses izskanējuši arī 2018. gadā, vien finansējums upes tīrīšanai tā arī netika atrasts. Kā rakstiskā komentārā skaidro uzņēmums “Rīgas ūdens”, pirms aptuveni desmit gadiem upes gultne un grīvas aizsērējums ticis tīrīts, iztērējot tam gandrīz 1,4 miljonus eiro bez PVN. Tagad tiekot plānota projekta 3. un 4. kārta. SIA “Rīgas ūdens” rakstiskais komentārs: “2024. gadā sabiedrība ir ieplānojusi veikt iepirkumu “Olektes upes gultnes aizsērējuma likvidēšana, 3. un 4. kārta” no autoceļa V2 līdz gājēju tiltiņam pāri Olektes upei, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība par kopējo plānoto iepirkuma summu 115 tūkstoši eiro bez PVN. Iepirkumam ir izstrādāta tehniskā specifikācija, notiek darbs pie iepirkuma nolikuma.”

 Kā norāda “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs, arī pēc šī projekta pabeigšanas situācija visā upes garumā neuzlabosies, jo upes augštecē vairs nav savienojuma ar Sauso Daugavu. Žilko: “Protams, būtu nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu caurplūdi. Inženiertehniski tas ir iespējams, bet sarežģīti un dārgi.”

Jāpiebilst gan, ka Olektes upīte pieder ne vien Rīgas un Ķekavas novada pašvaldībām, bet arī deviņiem privātīpašniekiem. Savukārt caurtekas zem ceļiem ir gan pašvaldības, gan uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” īpašums. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Olektes upe nav aizsargājamu biotopu, bet Zemkopības ministrijas ieskatā tas ir novadgāvis, jo savulaik bijis meliorācijas objekts, par tā sakārtotību atbild īpašnieks. Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Sprinģis: “Izeja ir tāda, ka pašvaldība var pārņemt ūdens noteku, to reģistrēt kā pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvi. Tad viņi var ieguldīt tur pašvaldības līdzekļus un to uzturēt.”

Cik daudz finanšu līdzekļu būtu nepieciešams, lai Olektes upīti atkal tik tiešām varētu saukt par upīti, gan neviens nav pat mēģinājis aprēķināt.