Pierīgā atklāts pirmais būvgružu, būvmateriālu un elektrotehnikas apmaiņas punkts. Tajā bez maksas ikviens interesents varēs gan nodot, gan paņemt darba kārtībā esošas elektropreces, kā arī izmantošanai derīgus būvmateriālu pārpalikumus un interjera priekšmetus. Plānots, ka drīzumā šādu apmaiņas punktu tīkls varētu paplašināties, tādējādi veicinot aprites ekonomikas attīstību.
Atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” Stopiņu pagastā līdzās jau ierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem izvietotas vairākas moduļbūves, kurās iekārtots apmaiņas punkts.
Matu fēns bieži vien ir viena no lietām, kas stāv kaut kur aizmirstībā nolikts, bet kādam citam tas varētu noderēt. Tagad to var atnest uz apmaiņas punktu. Gluži tāpat kā šeit esošais putekļusūcējs, kam līdzās varētu būt arī veļasmašīna, ledusskapis un citas elektropreces.
Jaunizveidotajā apmaiņas punktā nodot un paņemt bez maksas var ne tikai elektropreces, bet arī nelietotus būvmateriālu pārpalikumus un citas remontam derīgas lietas. Tas gan nenozīmē, ka nodot var pilnīgi visu un vienalga kādā stāvoklī. Piemēram, azbestu saturošo šīferi apmaiņas punktā nodot nevarēs. SIA “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs: “Mēs noteikti palīdzēsim no tā atbrīvoties, bet tas jau ir būvgruzis jeb bīstamais atkritums. Ar to atbilstoši arī jārīkojas. Šis nav apmaiņas punkta priekšmets. Mēs nokonsultēsim klientu, spēsim viņu pieņemt, bet tas nav apmaiņas jautājumā.”
Apmaiņas punktā arī būšot iespējams noteiktas kvalitātes būvgružus apmainīt pret grunti vai šķembām. Tādējādi esot cerības ne vien samazināt atkritumu daudzumu, bet arī pasargāt mežus no būvgružu kaudzēm. VARAM pārstāve Rudīte Vesere: “Tam noteikti ir vajadzīgs laiks. Svarīga ir arī informācija. Ja cilvēki nezinās par šādiem punktiem, nekas daudz nemainīsies. Šādu punktu attīstīšana ir solis aprites ekonomikas virzienā. Tas nozīmē, ka šobrīd, kad pašvaldības veido reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, šie jau tājumi ir tie, kas skatāmi, kādā veidā veidot šādus punktus, kur veidot un cik daudz.”
“Mēs no biedrības “Zero Waste Latvija” viedokļa skatāmies šajā projektā uz paradumu maiņu. Uz to, ka ir dota iespēja privātpersonai rīkoties ilgtspējīgāk. Un ir vajadzīgas dažādas šādas iespējas ne tikai būvmateriālu jomā. Ir jābūt arī elektrotehnikai, mēbelēm, lai cilvēkam ir iespēja rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, nevis vienkārši visu izmest atkritumos,” saka biedrības “Zero Waste Latvija” pārstāve Evija Ozola-Ozoliņa.
No novembra sākšot darboties interneta vietne, kurā – līdzīgi kā interneta veikalā – varēšot redzēt, kādas mantas apmaiņas punktā pieejamas. Plānots, ka šajā projektā drīzumā līdzīgu punktu atvērs arī “Eco Baltia vide” un ZAAO. Līdzīgi vietējo iniciēti neliela apjoma apmaiņas punkti darbojoties arī Kuldīgas novadā un Grobiņā.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
