Šodien aprit 104. diena, kopš franču ielu mākslinieks Silvēns Ulala ceļo no Francijas uz Igauniju. Viņa galvenais pārvietošanās veids ir vienritenis. Kolēģiem no Kurzemes Televīzijas izdevās ar ceļotāju tikties upes krastā – brīdī, kad viņš bija ceļā uz Ventspili.
Silvēns Ulala dzimis Francijas pilsētā Lemānā. Pēdējos 10 gadus viņš dzīvo Tallinā. Tāpēc maršruts no Francijas uz Igauniju nav izvēlēts nejauši. Kā stāsta ceļotājs, viņa dvēselei tuvāka ir Igaunija. Viņš tur jūtas kā mājās. Doties grūtā, bet aizraujošā ceļojumā viņu iedvesmoja brita Eda Prata piemērs, kurš ar vienriteni apceļoja pasauli. Tam bija nepieciešami trīs gadi. “Man šogad palika 30 gadi. Man šķiet, ka līdz šīm vecumam es meklēju brīvības avotu. Man bija pilnīgi parasta dzīve, biju inženieris. Tad es pārcēlos uz Igauniju un sāku nodarboties ar ielu performanci, ceļot pa visu pasauli, veidojot pārsteidzošus šovus. Es domāju, ka tas nes labumu pasaulei. Tagad, kad man ir 30, esmu atradis šo brīvības avotu. Ja jūs varat ceļot no Francijas uz Igauniju ar vienriteni, iedomājieties, cik brīvs jūs esat! Šī ir brīvība, kuru es tik ļoti esmu meklējis.”
Galvenais mērķis ir ar vienriteni nobraukt 3000 km, kas ir attālums no Francijas līdz Igaunijai. Šobrīd Silvēns pārvarējis jau 2710 km. Tā kā apkārt ir daudz skaistu vietu, kuras noteikti vajadzētu apmeklēt, viņam šķita ne visai pareizi sekot skaidri noteiktam maršrutam. Rīgā viņam pievienojās Eds Prats. Abi kopā nedēļu izbaudīja braucienu pa Mežataku. Pēc tam Silvēns gribēja vēl kādu piedzīvojumu. Viņš ielika savu vienriteni laivā un devās ceļā pa upi no Kuldīgas uz Ventspili. “Pati skaistākā vieta ir Baltijas valstis. Kad sasniedzu Poliju, Lietuvu, Latviju, mana sirds sāka dziedāt. Šeit es jūtos kā mājās. Mežs, dabas bagātība, autentiski cilvēki. Es zinu, ka Baltijas valstīs cilvēki ir intraverti. Daļēji tā ir taisnība. Viņi nav emocionāli. Ja viņi izrāda savas emocijas, tad tu zini, ka tās ir īstas, nevis viltotas, un man tas patīk.”
Ceļotājs parasti nakšņo mežā. Viņš piesien pie kokiem hamaku un guļ tur guļammaisā. Viņam ir svarīgas arī garšīgas vakariņas. Katru dienu Silvēns tās gatavo sev pats. Lielāko daļu laika viņš ir viens, un tas viņam ļoti patīk. Ceļojuma laikā Silvēnam pietrūkst tikai viena lieta. “Viena no lietām, kas man pietrūkst, ir no rīta izdzert glāzi apelsīnu sulas. Es to patiešām dievinu. Tā dod enerģijas lādiņu, C vitamīnu un dod spēku visai dienai. Dzīvojot mežā, šī ir viena no lietām, kuras man patiesi pietrūkst.
Man patīk brīži, kad esmu viens, ar sevi, mežā. Es izbaudu mieru un klusumu. Man arī patīk ceļot vienam, īpaši ar vienriteni. Tā ir kā atslēga pie visiem cilvēkiem. Tas, ka ceļoju viens, ir interesanti apkārtējiem, es satieku daudzus cilvēkus, tāpēc nejūtos vientuļš. Es mīlu šo dzīvi!”
Silvēnam patīk teiciens: “Viegla izvēle, grūta dzīve. Grūta izvēle, viegla dzīve.” Noteikti vieglāk ir palikt mājās siltā gultā un spēlēt videospēles. “Man ir svarīgi, lai tad, kad palikšu vecs, man būtu, ko atcerēties,” saka Silvēns.
