Turpinoties karstajam un sausajam laikam, šobrīd ļoti aktīvs darba periods ir ugunsdzēsējiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) resursi ir ierobežoti, tāpēc nozīmīgs atbalsts ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju kopienas. Jēkabpils novadā šai kustībai trūkst finansiāla atbalsta, līdzīgas problēmas ir arī citviet, tādēļ valstī šobrīd notiek darbs, lai izstrādātu vienotu kārtību brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji Jēkabpils novada Ancenes ciemā strādā jau vairākus gadu desmitus. Viņu rīcībā ir gan ūdens sūkņi, apģērbs un ekipējums, gan ugunsdzēsības automašīna. Lai gan tas ir 70.gadu transportlīdzeklis, Ancenes brīvprātīgais ugunsdzēsējs Ainis Čāmāns uzsver, ka automašīna ir labā darba kārtībā un līdz šim nekad nav pievīlusi. Ancenes brīvprātīgais ugunsdzēsējs, lauksaimnieks Ainis Čāmāns saka: “Jebkurā diennakts laikā esam gatavi izbraukt. Visu laiku ir bijis tā, ka šķil un brauc, un viss notiek.”
Arī pašu brīvprātīgo Ancenē netrūkst, vienīgā problēma – jau vairāk nekā gadu brīvprātīgie ugunsdzēsēji visas izmaksas sedz no savas kabatas. Čāmāns: “Iepriekšējās Aknīstes novada pašvaldības laikā maksāja nelielu alga. Tā skaitījās par mašīnas uzturēšanu ar mērķi, lai tā tehniski būtu jebkurā brīdī braucama. Tagad ar 2022. gada 1. janvāri naudas taupīšanas nolūkā viss tika apgriezts. Nav vairs naudas ne degvielai, ne kādam aprīkojumam. Pārplīst kāda šļūtene, sanāk tā, ka pērkam par savu naudu, lai būtu komplekts braukšanai. Šinī situācijā, kad glābšanas dienests Aknīstē, kas mums ir tuvākā, divas diennaktis nedēļā nestrādā postenis, tad mums reāli sanāk, no mūsu novada skatoties, tuvākais postenis ir Viesīte vai Jēkabpils. Tas ir stundas laiks ierašanās, manuprāt, mašīna šinī galā, kas ir novada tālākais punkts, būtu vitāli nepieciešama. Novadam sākt taupīt uz drošību īsti pareizi nav.”
Pašvaldībā skaidro, ka ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem tiks pārrunāta iespēja samaksāt par tiem izsaukumiem, kuros viņi ir piedalījušies, savukārt par tehnikas un aprīkojuma uzlabošanu gan pagaidām neesot domāts, lai gan daļa automašīnu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: “Šobrīd tās mašīnas nav gājušas tehnisko, protams, degvielu norakstīt uz tādu mašīnu īsti nevaram, bet to var ar aktu norakstīt uz šo konkrēto gadījumu. Mēs kā pašvaldība šobrīd nelikvidējam to, kas ir, un jaunu neko netaisām. Tas ir valsts lauciņš – šobrīd nodrošināt glābējus un nodrošināt ugunsnelaimju novērsējus konkrētajā vietā.”
VUGD apliecina, ka visā Latvijā ir jābūt vienotai kārtībai, kādā strādā, tiek finansiāli atbalstīti brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Šobrīd dienestā tiek risināts šis jautājums. “Tiek apzinātas paaugstināta riska vietas Latvijā, kur nosakām, kurās vietās vajadzētu būt kādiem ugunsdzēsības resursiem. Bija iepirkums par zinātnisku pētījumu ar uzdevumu veikt ekonomisko analīzi par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu kustības integrēšanu. Tiek izstrādāts arī jaunais ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darba likums, kur arī būs sadaļa par brīvprātīgo ugunsdzēsēju lomu. Pakārtoti, protams, Ministru kabineta noteikumi tiktu izstrādāti par kaut kādām noteiktām minimālajām prasībām,” saka VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs.
Noteikumos tiks izstrādāta gan kārtība, kādā brīvprātīgajiem būtu jāiziet apmācības, gan prasības, kādai tehnikai un aprīkojumam ir jābūt, tāpat arī tiks noteikts valsts finansiāls atbalsts brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumiem, tomēr VUGD uzsver, ka tas viss ir tikai izstrādes sākumposmā. Tikmēr brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem Jēkabpils novadā jāpaļaujas uz saviem resursiem.
