Šodien spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi, kas paredz piemērot maksu komerciāliem pasākumiem, kas notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzraudzībā. Pret to iebilst sporta darba organizatori, uzsverot, ka tas apdraud turpmāku tautas sporta sacensību nākotni Latvijā.
Sasteigts un nepamatots lēmums, kas negatīvi ietekmēs sabiedrības iespēju piedalīties sporta sacensībās, šādi jaunos noteikumus, kas paredz maksāt par aizsargājamo teritoriju izmantošanu sacensību laikā, komentē sporta organizāciju pārstāvji. Lai nosegtu izmaksas, nākšoties palielināt dalības maksas. Lai arī vienā reizē tas ir aptuveni viens eiro, piemēram, vidus mēra orientieristam sezonā tas var nozīmēt vairākus simtus eiro. Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Dagnis Dubrovskis: “Ar šādu lēmumu viena daļa no sabiedrības atteiksies no veselīga dzīvesveida. Pakalpojums, ko mēs pretī saņemam pret citiem iedzīvotājiem, starpības tur nav nekādas, ja mēs runājam par ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Tā kā šī ir izteikti sabiedrības šķirošana.”
“Krupītis ir svarīgs, ķērpītis ir svarīgs, bet vai cilvēks nav? Ne velti, pēc OCED aprēķiniem, mēs esam viena no nekustīgākajam nācijām Eiropā. Maksa par pakalpojumu, kas netiek sniegts, jo taku tīkls dabā praktiski Latvijā neeksistē ārpus Gaujas Nacionālā parka. Takas nereti uzturam mēs, organizatori, pirms mača tīram, vēl par to DAP maksāsi kādus nieka 30 000 gadā,” saka taku skrējiens “Stirnu buks” organizators Rimants Liepiņš.
Jaunais cenrādis attiecas uz pasākumiem, kuros piedalās vairāk nekā 100 cilvēki. Uzrunātie atklāj, ka gada laikā par sporta pasākumiem Latvijā varētu tikt samaksāti aptuveni 150 000 eiro. DAP stāsta, ka konkrētās teritorijas aizņem vien nepilnu vienu procentu no visas Latvijas. Gūtais finansējums tiks izlietotas infrastruktūras atjaunošanai. Jāpiebilst, ka pasākumiem, kuri jau saņēmuši atļaujas, maksa netiks piemērota. DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš: “Aizsargājamās dabas teritorijas primāri veidotas sugu, biotopu un ainavu aizsardzībai, tās nav veidotas ar mērķi radīt infrastruktūru sportam. Infrastruktūra bija uzbūvēta dabas izziņai, piemēram, piecus, septiņus gadus atpakaļ. Ir kaut kādi līdzekļi piešķirti viņas uzturēšanai, cenas ir gājušas uz augšu, tajā pašā laika DAP nav piešķirti papildus līdzekļi. Viņi jau izmanto aizsargājamo teritoriju kā resursu. Šī naudiņa tad tā ir atpakaļ, tiek atgriezta teritorijai.”
Rolands Auziņš stāsta, ka citviet Eiropā par aizsargājamo teritoriju izmantošanu jebkuram jāmaksā pat vairāki desmiti eiro, tikmēr sporta organizatori atgādina, ka lielākoties sacensībās bērni piedalās bez maksas, tāpēc arī šis viens eiro radīs ievērojamu sadārdzinājumu. Liepiņš: “Kā privāta organizācija mēs subsidējam 1000 skolēnus un 500 “susurus”, ka ir līdz 10 gadiem, katrā mačā. Valsts atbalsts mums ir nulle. Mēs kā organizatori mēģinām rast risinājumus, piesaistot sponsorus. Par 1500 jauniešiem maksā nākamā paaudze, kas spēj samaksāt, viņu dalība ir krietni lielāka, tad viņiem jārēķinās, ka dalības paliks vēl lielākas.”
Vairāki tautas sporta organizatori šobrīd gatavo publisku vēstuli, aicinot valdību lēmumu atcelt.
#SIF_MAF2023
