Nevis noskatīties uz lauku sarukšanu, bet rīkoties, saskatot metodes, iespējas un potenciālu lauku apvidu attīstībai. Šāds vadmotīvs ir sestajam Latvijas Lauku kopienu parlamentam, kas nupat trīs dienas notika Ērgļos, pulcējot vairāk nekā 300 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem, arī no ārvalstīm. To vidū gan Latvijas, gan dažādu Eiropas valstu augsta līmeņa amatpersonas, lauku attīstības eksperti un praktiķi – cilvēki, kuri laukos dzīvo, strādā, veido ģimenes, vada uzņēmējdarbību un aktīvi darbojas savas apkaimes veidošanā. “Šeit ir aktīvie cilvēki, kas domā, kā attīstīt kopienas, meklē iespējas, kā saviem ciemiem, mazajām pilsētiņām būt aktīviem, saliedēt, vienmēr priecājas par saviem padarītajiem darbiem,” saka nodibinājuma “Madonas novada fonds” vadītāja Jogita Baune.

“Kopienu parlaments, kur mēs ļoti uzskatāmi parādām kvalitatīvo, spēcīgo lauku balsi, ir kalpojis, lai dažādus ministru kabineta noteikumus varētu izmainīt, lai varētu pārstāvēt finansējumu un parādīt, kā tas finansējums efektīvi tiek nevis sadrumstalots, kā citreiz šķiet, “nu, pa pāris simtiem katram”, bet patiesībā, cik milzīgu papildus pievienoto vērtību tas dod,” saka biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka.

Kopienu parlaments notiek reizi divos gados. tajā izskanējušie viedokļi tiek apkopoti rezolūcijā un iesniegti politikas veidotājiem. Starp laukiem sāpīgākajiem jautājumiem līdztekus izglītības, medicīnas un ceļu jautājumiem tiek uzsvērta virkne neskaidrību, ko radījusi administratīvi teritoriālā reforma, kvalitatīva interneta pieejamība, mobilitāte no pagastiem uz novada centru un iedzīvotāju līdzdalība, tostarp līdzdalības budžets un iedzīvotāju padomju veidošana. Seļicka: “Šobrīd sāpīgs jautājums un uztraukums ir par to, vai un kā šie līdzdalības veidi tiks pēc būtības ieviesti, nevis formāli, nevis ķeksītis “ja vēlaties, tad izmantojat.”

Līvān un Preiļu novadu partnerības “Kūpā” administratīvā vadītāja Valija Vaivode saka: “Lai neizpildās viss tur tas, kas rezolūcijā būs rakstīts un kas ir vajadzīgs laukiem, bet kaut kāds pienesums visam, redzējums vismaz būs, un tie augšas, jāsaka, gudrās galvas, varbūt sapratīs, ka lauki nav vēl izmiruši, tie dzīvo, par tiem ir jādomā, jārūpējas.”

Kā ReTV Ziņām uzsver parlamenta dalībnieki, lauki ir Latvijas pamats, tādēļ tur esošās problēmas ir jāakcentē katru dienu, ne reizi divos gados.