Sākoties jaunam gadam, rodas jauni izaicinājumi un apņemšanās. Viens no tiem varētu būt dabai draudzīga ēdienkartes izvēle. Lai rosinātu un palīdzētu izmaiņas veikt ne vien savā ēdienkartē, bet arī aizsargātu klimatu, sācies ikgadējais dabai draudzīgas ēšanas izaicinājums “Neapēd zemeslodi”. 

Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi” dalībnieki janvārī apņemas izmēģināt veselīgākus un dabai draudzīgākus ēšanas ieradumus, samazinot gaļas un citu dzīvnieku valsts produktu patēriņu uzturā un aizstājot tos ar augu valsts ēdieniem. Dalībnieki izaicinājumā var izvēlēties sev piemērotāko apņemšanos – ēst veģetāri trīs dienas nedēļā, pilnībā veģetāri vai izmēģināt pilnībā vegānisku uzturu. Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi” organizatore, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Lilita Kenta: “Izaicinājums nav tikai vegāniskais izaicinājums. Mēs saprotam, ka tas ne katram ir pa spēkam, tas var būt par daudz. Tāpēc izaicinājumam ir trīs līmeņi. Tu vari pieteikties pirmajā, kur var apņemties ēst veģetāri trīs dienas nedēļā. Tu nepārtrauc ēst gaļu, zivis un produktus, pie kā esi pieradis, bet samazini to daudzumu. Svarīgi atcerēties, ka katrs solis ir svarīgs gan savai veselībai, gan planētai.”

Izaicinājums “Neapēd zemeslodi” šogad notiek jau septīto gadu pēc kārtas. Pirmajā gadā to pieņēmuši vien pāris tūkstoši cilvēku, bet šī gada janvāra sākumā tam pieteikušies jau vairāk nekā 11 tūkstoši. Izaicinājumu pieņem arī dažādas sabiedrībā zināmas personības, viens no tiem – mūziķis Intars Busulis. Viņš atklāj, ka pievērsties izaicinājumam pilnībā vēl nav sanācis, jo ģimenē parasti ir vienota ēdienkarte. “Neteiksim, ka esam izlepuši, bet ir lietas, kuras bērni varbūt nelieto uzturā. Un tad sanāk vairākas ēdienkartes. Tas atkal nav baigi izdevīgi, bet darbietilpīgi. Es pats cenšos. Vakar, piemēram, tiešām par to tā aizdomājos, nemaz tik daudz gaļu neapēdu.”

Izaicinājuma dalībniece Valmieras pusē Ieva Liepiņa dzīvnieku produktu patēriņu bija samazinājusi pirms pirmoreiz pieteicās izaicinājumam, tāpēc sākusi ar pirmo līmeni, kura laikā no dzīvnieku produktiem ēdusi vien zivis. Bet tagad jau Ievas ēdienkartē vairs nav neviena dzīvnieku izcelsmes produkta. “Man liekas, tas uzturs ir mazākā un efektīvākā lieta, ko es kā cilvēks varu izdarīt vides labā, jo tas ir kaut kas tāds, ko pati varu personīgi nolemt, es pati varu mainīt. Tas nav tā, ka man ir jāgaida, kad kaut kāds lielais uzņēmums beigs ražot CO2 emisijas.”

Ieva atklāj, izaicinājumam piesakās ik gadu, lai iegūtu jaunas zināšanas un dalītos arī savos pieredzē, jo izaicinājuma dalībnieki katru dienu e-pastā saņem receptes katrai ēdienreizei, vērtīgus padomus, kā arī interesantus faktus. Tāpat arī izveidota izaicinājuma atbalsta grupa sociālajā medijā “Facebook”. Pēc izaicinājuma noslēguma ik gadu tā organizatori aprēķina arī ieguvums. Kenta: “Katru gadu aprēķinām, cik dalībnieki ir ietaupījuši CO2 izmešus, mainot savu ēdienkarti, tāpat arī – cik dzīvnieku dzīvības aiztaupītas. Pagājušajā gada janvārī visi dalībnieki kopā ietaupīja tik daudz CO2 izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu aizbraucot no Rīgas līdz Āfrikas pašiem dienvidiem – Keiptaunai. Ne tikai vienu, divas vai trīs reizes, bet 39 reizes turp un atpakaļ. Tā kā tā ietekme ir tiešām milzīga, un tas ir tikai viens mēnesis.”

Lilita Kenta norāda, pozitīvais apsekts arī tas, ka izaicinājuma dalībnieki arī pēc tā turpina ieviest izmaiņas savā ēdienkārtē. 

Foto: Freepik; ilustratīvs