Latviešu rakstniece un ReTV portāla sestdienas slejas autore Inguna Bauere papildinājusi savu romānu sarakstu, kas stāsta par Latvijas vēsturi un tai nozīmīgām personībām. Ungurmuižā Cēsu novadā nupat atklāta grāmata “Māsa Magda”, kas vēsta par vācbaltiešu muižnieci, kura veicināja latviešu nacionālās atmodas pirmsākumus 18. gadsimtā. 

Ar savu romānu Inguna Bauere iepazīstina vēsturiskās noskaņās, ar publiku tiekoties Ungurmuižā, vietā, kas liecina par 18. gadsimtu, flautas solo un seno balles deju pavadībā, kā arī aktieru Regīnas Devītes un Tālivalža Lasmaņa fragmentu lasījumiem no pašas grāmatas.

Romāns “Māsa Magda” ir stāsts par sievieti, kurai savas dzīves laikā nācies iziet caur uguni un ūdeni. Viņa bija jauna meitene, kad sākās Lielais Ziemeļu karš. Tā laikā apprecējās ar zviedru armijas virsnieku, dzemdēja divus dēlus un zaudēja savu vīru, kad tas 1708. gada rudenī krita kaujā pie Ļjesnajas upes kaut kur tālu, tālu no Rīgas. 

Stāstīts ir par ģenerālieni Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, kura bija Valmiermuižas nomniece un hernhūtiešu kustības atbalstītāja. Romāna autore par viņu saka – “mīlot vienkāršos latviešus, viņa stāvēja pie mūsu skolu vēstures šūpuļa”. “Magdalēna nodibināja latviešu zemniekiem skolas, nodibināja skolotāju semināru, lai būtu, kas māca tieši latviešiem, saviem zemniekiem jebkādas gudrības, jo skolas tolaik nebija,” saka latviešu rakstniece, romāna “Māsa Magda” autore Ingūna Bauere,

No muižnieku kārtas Magdalēna bijusi viena no tām, kura domāja par saviem zemniekiem un izprata izglītības nozīmi. Stāstot par aptuveni 300 gadu senu pagātni, rakstniece piebilst – tas ir ļoti aktuāli arī šodien. “Kad man kādreiz jautā – kas tad tie hernhūtieši, kas tad tas piētisms? Izstāsti īsos vardos. To īsos vārdos nevar izstāstīt – tie ir referātu referāti, pētījumu pētījumi. Es sāku interesēties. Soli pa solim, kā saka, Dieviņš jau aizved tur, kur vajag. Mani uzaicināja ekskursijā, pilnīgi necerēti, uz Hernhūti. Es tur aizbraucu un sapratu, kura ir tā persona, par kuru noteikti ir jāuzraksta grāmata.”

Ungurmuižas vadītāja Ieva Ņevečerova: “Milzīgs prieks, ka šāda grāmata tapusi. Man ir bijusi tā privilēģija ar lielu interesi grāmatu izlasīt divos vakaros. Tā ir par 18. gadsimtu, par mūsu Vidzemes zemniekiem un viņu dzīvi kopā ar baltvācu baroniem, kas ir ienākuši un ienesuši arī šo izglītību un gaismu šeit, Ungurmuižā, un arī Valmiermuižā. Tas viennozīmīgi ir liels notikums – atkal ir tapis materiāls, kas ļaus mums izzināt mūsu vēsturi.”   

Inguna Bauere: “Lasiet grāmatas! Lasiet! Iepazīstiet savu vēsturi, savas saknes, jo koks bez saknēm viegli izgāžas. Tas, kurš nezina, no kurienes esi nācis, nezina, uz kurieni iet.”

Jāpiemin, ka grāmatas atklāšanas svētkos autore saņēma arī Kultūras ministrijas atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas rakstniecības attīstības veicināšanā un nacionālās kultūras un latviskās identitātes veidošanā. Inguna Bauere līdz šim sarakstījusi 29 romānus.