Runājot par malēniešiem, pirmais, kas nāk prātā, ir tas, ka viņi istabā ar maisiem nesuši gaismu. Bez humorīgiem nostāstiem malēniešiem ir arī sava kāršu spēle, kas nu jau atkal kļūst arvien populārāka. Šoreiz turnīrs Alūksnē.

“Sākām 2022. gadā muzejā, sapratām, ka telpas kļūst par šaurām, tad laižam vaļā ceļojošo tūri. Tā doma ir, ka braucam uz novada pagastiem, kur, ja tā var teikt, paplašinām pagasta kultūras programmu. Viņi uzstājas ar savu priekšnesumu, piesaistot pašdarbniekus un notiek spēlēšana,” Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Kristīne Kuropatkina stāsta, ka nu jau kāršu spēle PUNS ceļo pa visu novadu.

Šo spēli popularizēt aizsācis Jurģis Ābele, kura dzimtas mājās “Saļņos” tā savulaik spēlēta. “Vēsture ir sena, jau pirms 1853. gada. Kad es biju mazs bērns un dzīvoju pie vecāsmātes laukos, viņa stāstīja, ka vecvectēva senči jau to ir spēlējuši. Ja mans vecvectēvs Rečs ir dzimis 1853. gadā un viņa vecāki jau ir spēlējuši, tas nozīmē, ka tā spēle ir daudz senāka. “Saļņu” mājas ir bijušas tās, kur visvairāk ir spēlējuši – no rīta līdz vakaram. PUNA burvība ir tā, ka tajā ir apkopojušās ļoti daudzas kāršu spēles, ko spēlē Latvijā,” par spēles popularitāti kādreiz stāsta PUNA vēstnieks Jurģis Ābele.

Redzot Jurģa Ābeles īpašo žaketi ar uzrakstu PUNA vēstnieks, protams, rodas arī jautājums, kas tad ir PUNA vēstnieka statuss. “Šādas žaketes ir PUNA vēstniekiem, tiem, kas ir tiesīgi organizēt turnīrus. Šādas žaketes ir divas, tiks pasniegta trešā. Tie ir tie cilvēki, kuri piedalās noteikumu izstrādāšanā un pamainīšanā, ja redz kaut kādas kļūdas, šī žakete dod tiesības organizēt oficiālās sacensības.”

PUNS tiek spēlēts pēc “Saļņu” mājas noteikumiem, to spēlē divas komandas – katrā divi spēlētāji. “Malēniskais noteikti ir trofejas punkti, šie nosaukumi: Palka, Skuja, Bočka, Saulīte. Spēle, cik mēs zinām, raksturīga ir tieši šai pusei,” stāsta Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Kristīne Kuropatkina.

Arī turnīra dalībnieki stāsta, ka šī spēle ir sena un ļoti iecienīta. “Jau no bērnības kā maza meitene vectēvam sēdēju klēpī un spēlēju, tad ar papu, tad savā ģimenē, iemācīju arī meitām, man ir trīs meitas un visas iemācījās PUNU spēlēt. Tā ir tik interesanta spēle, tā ir jautrības spēle, tā ir laimes spēle,” stāsta PUNA spēlētāja Biruta Etmane.

“Kad biju maza, kad pietrūka kāda spēlētāja, tad lika galda galā. tagad vari spēlēt, tā es sāku spēlēt,” atceras PUNA spēlētāja Dace Orlova.

“Atmosfēra, azarts, uz naudu mēs nespēlējam! Mēs esam aizņemti ar kaut ko labu, nodarbojamies, tagad ir mums vismaz mēnesī viena sestdiena, kas ir ļoti labi aizņemta, satiekamies ar draugiem, paziņām, vispār valda laba atmosfēra,” PUNA spēles turnīrus vērtē Nikolajs Bistrovs un Aigars Luiks.

Spēlētāji kā galveno uzsver tieši šo iespēju satikties, kopā pavadīt laiku, arī kādreiz šī spēle bija vienojoša ģimenei, kaimiņiem, jo tās laikā varēja izrunāt arī dažādas lietas. Savs vērtējums spēlei ir arī tās iniciatoram Jurģim Ābelem. “PUNS ir vērtīgāks, nekā sēdēt telefonā, varbūt ir nepopulāri teikt, citi saka, ka kārtis ir azartspēle, bet šeit attīstās matemātiskā domāšana, cilvēkam ir jāsaskaita, kādas kārtis ir izgājušas, tātad atmiņa tiek trenēta, jāsaskaita katrā partijā šie punkti, tā kā es gribu teikt, ka PUNS attīsta arī domāšanu.”

Nākamie turnīra posmi paredzēti 24. februārī Alsviķos, noslēgums martā būs Malienā. Pagājušajā vasarā aizvadīts arī pirmais Malēniešu kāršu spēles PUNS festivāls. Šogad tas plānots 1. jūnijā Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta”.