Ierocis pret nevienlīdzību un netaisnībām ir māksla, – uzskatīja latviešu izcelsmes grafiķis Aleksandrs Karpovs, kurš piedzima Amerikā, bet viņa ģimenes saknes meklējamas Latvijā. Lai arī mākslinieks miris pirms 28 gadiem, šodien viņa darbi atklājas vēl skaudrāk.
Grafiķis Aleksandrs Karpovs, kurš visu mūžu uzskatījis, ka viņa darbi jāuztver kā protests. Cīņa pret netaisnību bija šī mākslinieka viens no galvenajiem stāstiem darbos, kuri tagad redzami Cēsīs. Par mākslinieku stāsta Pasaules latviešu mākslas centra direktors Kārlis Kanderovskis: “Viņš bija ļoti politiski noskaņots mākslinieks, katrs darbs no tā Amerikas laikmeta ļoti spēcīgi izsakās pret netaisnībām, viņš to visu piedzīvoja, ceļoja pa Ameriku, Meksiku.”
Savos darbos galvenokārt viņš atainojis materiālismu, rasismu un kara draudus. Viņš dzimis Amerikā, jo viņa māte bēga no padomju varas represijām Latvijā, tāpēc Aleksandra Karpova darbos saskatāms arī nosodījums pret deportācijām un kultūras iznīcināšanu.
Represijās cietušās ģimenes pārstāvja izstādē ir vēl viens darbs, kas vēsta par genocīdu pret latviešu tautu. Viņa onkuļa Jāņa Volonta, bijušā labklājības ministra Ulmaņa laikā, izsūtīšana no Rīgas. Atmiņās gremdējas mākslinieka brālis Konstantīns Karpovs: “Teica – mums vajag normu, četri cilvēki. Viņa meita Adele, Martgarita, viņai bija tuberkuloze, un mana tante Regīna. Jānis strīdas ar tiem cilvēkiem – kāpēc ņem manu māsīcu, tas nav Aleksandrs. Viņš izņem šauteni un saka – tu gribi strīdēties?! Un ielika viņu vagonā.”
Par izstādes iekārtošanu mākslas centra direktors Kārlis Kanderovskis saka, ka tā bija iecerēta jau sen: “Izstāde bija ieplānota jau pirms trim gadiem. Tā bija pirmā, kas bija pārcelta kovida dēļ. Doma bija šī gada jūnijā. Pavisam nesen nodomājām, kad sākās karš Ukrainā, kad Krievija iebruka Ukrainā, ka tagad ir īstais laiks atkārtot šīs tēmas un atgriezties pie Karpova daiļrades.”
Padomju noziegumu atainošanai mākslinieks Karpovs pievērsies pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, kad arī pārcēlies uz dzīvi Latvijā 1991. gadā. Šeit viņš studēja Mākslas akadēmijā un strādāja par pedagogu Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā.
