Šonedēļ jaunam sākumam gatavojas ne tikai skolēni, bet arī preses izdevēji - septembrī sākas abonēšanas kampaņas. Taču avīžu lasītāju skaits rūk, sevišķi grūti ir tiem, kas saturu ražo šaura loka vietējām kopienām, proti, reģionālajiem medijiem. Kāpēc tie aizvien vairāk kļūst atkarīgi no valsts finansējuma? Vai paši mediji gatavi mainīties?
“Kurzemes Vārds” ir vienīgais reģionālais laikraksts Latvijā, kas iznāk tik bieži, cik laikrakstam tradicionālā izpratnē būtu jāiznāk, proti, katru darbadienu. Pērn “Kurzemes Vārds” pārdzīvoja arī ko tādu, uz ko citi reģionālie preses izdevēji raugās skeptiski - apvienošanos ar bijušajiem konkurentiem, laikrakstu “Kursas Laiks”. “Protams, ka tas mums deva klāt zināmu auditoriju. Man kā uzņēmēja vadītājam par to ir liels prieks, bet man nav prieks kā cilvēkam žurnālistam, kas saprot, ka mediju daudzveidībai tas ir slikti,” atzīst Ints Grasis, “Kurzemes Vārds” redaktors.
“Kurzemes Vārds” no “Kursas Laika” mantojumā saņēma pāris simtus abonētāju un vienu žurnālistu. Vēl Liepājā savu eksistenci šogad beidza “Rietumu radio”. Tāpēc jaunus lasītājus “Kurzemes Vārds” meklē internetā kopā ar “Kurzemes televīziju”, attīstot portālu “liepājniekiem.lv”. Tikmēr presi novājina vēl viens faktors - pašvaldības. “Valsts politika ļoti ilgu laiku bija tāda, ka mēs nevienam neesam vajadzīgi. Mēs neesam vajadzīgi tāpēc, ka pie varas ir cilvēki, kuriem savā lokālajā vietā, savā pašvaldībā gribas justies kā ķeizariņiem, viņiem nepatīk cits viedoklis un žurnālisti,” pauž Ints Grasis.
Runa ir par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru izdošanu pagājušogad gan ierobežoja, taču, medijuprāt, ne pietiekami. “Desmit gadus būtībā tika burtiski cirsta tā eglīte, lai tā tiktu iznīcināta, tika darīts viss, lai reģionālos medijus iznīcinātu. Ko tad tagad mēs varam saņemt? Cilvēki ir noguruši, novecojuši,” saka Ivonna Plaude, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja.
To, ka drīzumā “Kursas Laika” liktenim varētu sekot vēl citi laikraksti, Latvijas Reģionālo mediju asociācijā neprognozē. Kārtējo reizi pēdējā brīdi pirms abonēšanas kampaņu sākšanas samilzusi neapmierinātība ar maksu, par kādu preses izdevumus gatavs līdz lasītājiem nogādāt “Latvijas Pasts”. Latvijas Preses izdevēju asociācijā Gunārs Līcis atzīst, ka nepieciešams sistēmisks risinājums. “Latvijas tirgus nespēj nodrošināt tādu mediju daudzveidību, kāda tā ir šobrīd. Tas ir jārisina valstiskā līmenī. Atbalsts, mūsuprāt, ir par mazu, tas varētu būt lielāks,” saka Gunārs Līcis un turpina, “jebkuras programmas, jebkurš atbalsts ir svarīgs, bet mediju pamatuzdevums nav dzīvot uz programmu naudām, mediju pamatuzdevums ir radīt sabiedrībai nozīmīgu saturu un informāciju.”
Vēl palīdzētu PVN samazinājums preses izdevumiem, bet pagaidām politiskā atbalsta tam nav. Tomēr nevar noliegt, ka daļa reģionālo mediju netieši, tomēr apkalpo pašvaldību pasūtījumus. Līdz ar to neatbildēts ir jautājums par to, kāda ir reģionālo mediju nākotne, vai tie spēs mainīties, apvienoties vai arī dzīvot pa vecam bez tālākas perspektīvas.
