Jau nepilnus divus gadus Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenais treneris ir itālis. Lai sasniegtu mērķi, viņaprāt, nepietiek tikai strādāt ar pašu izlasi, bet arī jaunietēm reģionos. Tāpēc ik pa laikam Daniele Mario Kaprioti dodas tieši uz reģionu sporta skolām. Tā šonedēļ Talsos mācījās vairāku novadu sportistes un arī paši treneri, un itāļu temperaments treniņam piešķīra īpašu pozitīvismu un jaudu.
Lai gan ikdienā meitenes no Talsiem, Liepājas, Jūrmalas un Tukuma spēlē katra savā komandā, iespējams, reiz viņas būs daļa no vienas komandas Latvijas izlasē. Tāpēc kopības sajūtu Latvijas sieviešu volejbola izlases treneris grib panākt jau šodien. “Mums jārada spēcīga volejbola ģimene. Katram tajā jājūtas svarīgam, jo tiešām katrs arī ir ļoti svarīgs. Un ir būtiski, ka mēs paši dodamies uz reģioniem, nevis viņi pie mums. Šis ir lielisks veids, lai redzēt, kā mēs viņas saucam, apbrīnojamās, “mazās skudras”,” saka Daniele Mario Kaprioti, Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenais treneris.
Izlases treneris uzskata, ka jāstrādā ne tikai ar labākajām no labākajām jaunajām sportistēm, bet visām. Vairāku stundu garajā treniņā pildīti tiek dažādi vingrinājumi un arī normatīvie testi, kas nākamajos gados ļaus salīdzināt progresu. Talsu novada Sporta skolas pagaidu treneris Reinis Pekmans: “Pozitīvisms ir pats galvenais. Man liekas, ka bērni ir starā, es esmu tik ļoti priecīgs, ka viņš šeit ir. Viņš tikai tādu mazu ieskatu mums dod dažos vingrinājumos, bet tā pieeja viņam ļoti daudzās lietās atšķiras. Man ir liela pieredze volejbolā, bet šodien tik daudz esmu iemācījies no viņa šīs stundas laikā, ka būtu prieks vēl vairāk iepazīt un pastrādāt kopā.”
Daniele Mario Kaprioti ir itālis. Dienvidnieku enerģija jūtama arī uz laukuma. Apkārt virmo pozitīvisms, pirms un pēc uzdevumiem meitenes emocijas pauž skaļi. “Ja viņas spēs radīt pozitīvas asociācijas ar to, ko dara, volejbolu patiks spēlēt mūžīgi. Tāda ir ideja.”
Lai gan šis treniņš ir tikai vienreizējs pasākums, izlases treneris to salīdzina kā tikšanos ar labiem draugiem, kas var netikties mēnešiem, bet, atkal sanākot kopā, šķiet, ka pārtraukums nav bijis. Iespējams, dažas no meitenēm reiz spēlēs kopā, iespējams, arī vēlreiz tiksies ar šo treneri, tāpēc saikni būtiski radīt jau šobrīd. Arī vietējie treneri atzīst, ka šodien mācās daudz. Pekmans: “Viņa uzdevums šeit, Latvijā, ir pamainīt dažas sistemātiskas lietas. Un tad viņš man arī pastāsta, piemēram, kā piespēli pareizāk izpildīt. Pat psiholoģiskās lietas – kā uztvert volejbolu, tā ir rotaļa, spēle, un to visu mentālo. Ļoti sarežģīti izstāstīt, bet tā pieeja viņam ir ļoti radoša un interesanta.”
Arī kopīga Latvijas himnas dziedāšana visus saliedē kā viena komanda. Arī to treneris uz mirkli pārtrauca, aicinot meitenes dziedāt ar lielāku jaudu un enerģiju. Tikmēr Daniele Mario Kaprioti pats atzīst, ka latviešos apbrīno viņu darba jaudu un ticību – ja latvietis kam tic, tad līdz kaulam.
