Jau aizvadītā gada beigās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosināja pašvaldību vadošajām amatpersonām piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Un jau šogad grozījumi uzsākuši ceļu Saeimā. Tomēr ne visi, kurus šis jautājums skar, ir vienisprātis par Valsts prezidenta rosinātās iniciatīvas nepieciešamību. 

Šobrīd pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama tikai dažiem, piemēram, premjeram, parlamentu deputātiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, Nacionālo bruņoto spēku komandieriem un citām amatpersonām. Taču prezidenta rosinātie grozījumi paredz, ka arī pašvaldību domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, izpilddirektoriem un arī viņu vietniekiem ir jābūt pieejai valsts noslēpumam. Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Aivars Puriņš: “Jebkuras krīzes vai apdraudējuma situācijas nenotiek abstrakti kādā nekonkrētā vietā. Tās notiek kādās ģeogrāfiskās vietās. Un tās konkrēti ir kaut kādas pašvaldības teritorijas. Lai šī pretdarbība varētu tikt nodrošināta, visām valsts institūcijām ir cieši jāsastrādājas.”

Arī Valsts drošības dienestā atbalsta prasību, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam turpmāk būtu jāiegūst arī Latvijas pašvaldību vadošajām amatpersonām. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībā padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters uzsver, tā kā šie grozījumi ir kaut kas jauns Latvijai, vēl pāragri spriest, vai tie ir atbalstāmi. “Loģisks jautājums, vai tiešām būtu nepieciešama šāda piekļuve, piemēram, izpilddirektora vietniekam, kas ir sociālās, sporta vai izglītības jomā. Svarīgākais šajā saistībā ir vēl, jāpiebilst, tas, ka jebkurā gadījumā pašai domei būs tiesības, pieņemsim, pie situācijas, ja domes priekšsēdētājs neiegūst šo piekļuvi valsts noslēpumam, dome būs pēdējā, dome būs tā, kas būs tiesīga lemt – priekšsēdētājs varēs saglabāt amatu vai nē.”

Tāpat Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis ReTV norāda, ka ir notikusi tikšanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, kur vairums lielo pilsētu domes priekšsēdētājiapsprieda prezidenta rosināto iniciatīvu. Viedokļi esot bijusi dažādi. Piemēram, Ogres novada mērs Egils Helmanis, kurš uz Ukrainu dodas jau kopš pirmajām kara dienām, ReTV atzīst, ka grozījumus vērtē skeptiski. “Jo mazāk būs zināms valsts noslēpumi kādam, jo mazāk viņus varēs iegūt arī pretinieks. Valsts noslēpums ir kā mērķis, pēc kura ieguves cīnīsies daudzi citi. Un tā jau pašvaldību vadītāji ir jau kā mērķis. Kāpēc mēs pie viņiem vēl pieskaitīsim izpilddirektorus, izpilddirektoru vietniekus. Mēs vienkārši nevajadzīgi apdraudam šos cilvēkus.”

Tāpat Helmanis uzsver, ja pat Ukrainā militārie administratori nezina militāros noslēpumus, tad kāpēc Latvijas pašvaldību vadītājiem tie būtu jāzina. Arī uzrunātie Ukrainas pašvaldību pārstāvji skeptiski vērtē Latvijas Valsts prezidenta ierosināto iniciatīvu. Ukrainas Černihivas apgabala mēra vietnieks Dmitrijs Blaušs: “Mana pārliecība ir, jo mazāk cilvēku zina valsts noslēpumu, jo labāk valstij. Mēs pat nerunājam par mēru un viņu ģimeņu locekļu drošību. Mums jāzina, kā nodrošināt slimnīcā siltumu, lai ir, ko ēst sociālajos centros, lai ir atvērti ceļi. Viss, kas attiecas uz mūsu kompetenci, to mums jāzina. Kas attiecas uz valsts vai armijas noslēpumu, to jāzina militārās jomas cilvēkiem.”

Vakar valsts prezidenta grozījumus likumā par valsts noslēpumu un likumā par pašvaldībām izskatītīja Saeimā 1. lasījumā un tie tika atbalstīti. Grozījumi paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām.

Foto: Zane Bitere/LETA