Latvijas iedzīvotāju daļa joprojām ar savu naudu rīkojas neapdomīgi. Vienkāršā valodā runājot, nauda tiek izmesta vējā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile pauž: “Cilvēki visbiežāk lēmumus nepieņem racionāli, īpaši tie lēmumi, kas attiecas uz finansēm, ietekmē dažādi sociāli psiholoģiski un emocionāli faktori. Gribam izprast šos faktorus.”
ReTV Ziņas veica ielu interviju, lai noskaidrotu, cik apdomīgi cilvēki ir ar savām finansēm, vai vispār veic kādus uzkrājumus.
Iedzīvotājiem atbildes ir atšķirīgas. Viens nespēj neko sakrāt, jo par dzīvokli dārgi jāmaksā, taču otrs pauž, ka visu atdodot mazbērniem, jo viņam, esot pensionāram, neko vairs nevajagot. Ir arī cilvēki, kas neiespringst uz to, vai kaut kas paliek pāri, vai arī skatās pēc vajadzības, - ja ir mērķis, tad noglabā un krāj.
Par Latvijas iedzīvotāju nespēju izprast, kā pareizi rīkoties ar naudu, labi iezīmē banku augstskolas eksperts.
Andris Nātriņš, Banku augstskolas prorektors, saka: “Mēs redzam, ka finanšu pratība ir ļoti nozīmīga un nepavisam nav triviāla. Covid-19 pandēmijas laikā vēl skaudrāk iezīmējās, ka visgudrāk pieņemt tādu kārtību, kas paredz pašdisciplīnu un nākotnes tūlītēju ieguvumu salāgošanu no viegli iegūstamiem labumiem, kas galu galā var ievilināt slazdos vai labirintos.”
Salīdzinot 2015. gada rādītājus ar 2019., tad finanšu pratības indekss pieaudzis par 1,1 punktu un sasniedza 21,7 punktus no 99 iespējamajiem. Tas nav augsts rādītājs. Piecu gadu laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri no saviem ienākumiem veido uzkrājumus; krasi samazinājies to skaits, kuri pēc darba zaudēšanas nevarētu iztikt pat vienu mēnesi.
Andris Nātriņš: “Izrādās Latvijā un līdzīgi Igaunijā finanšu zināšanas ir augstākas nekā OECD dalībvalstīm, bet finanšu uzvedība ir zem vidējā rādītāja, finanšu attieksme ir vēl zemākā līmenī. Tāpēc likumsakarīgi, ka šajā stratēģijā akcenti tika mainīti, un vairāk uzmanība vērsta finanšu uzvedībai un attieksmei.”
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultātus nosaka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ikgadējām aptaujām, Latvijas Bankas statistikas datiem, Komercbanku asociācijas pētījums un informācijas no citām finanšu organizācijām.
