Sēlijas novadu apvienība iesniedz Valsts heraldikas komisijā savu ierosinājumu par Sēlijas ģerboni

Sēlija ir viena no piecām latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm. Latvijas valsts likumos tā bijusi piemirsta un nav iekļauta arī likumā par Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem. Šobrīd gan Sēlijai top savs ģerbonis – tika iekļauta Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita parakstītajā likumprojektā par latviešu vēsturiskajām zemēm. Pirmais teikums “Latviešu vēsturisko zemju likumā”, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, skan šādi: “Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju”.

To, kāds būs Sēlijas ģerbonis, lems Valsts heraldikas komisija, bet savus ierosinājumus var iesniegt Sēliju pārstāvošās organizācijas. Nupat savu priekšlikumu iesniegusi Sēlijas novadu apvienība, kurā darbojas septiņas Sēlijas teritorijā esošās pašvaldības: Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novads.

Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs, Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis saka: “Sēlijas novadu apvienība vēlētos redzēt ģerbonī lauvas tēlu, protams, pretēji pagrieztu kā Kurzemes ģerbonī, un sudraba lauva sarkanā fonā, jo sarkanās krāsas ir arī Sēlijas karoga krāsās. Vēl gribu pieminēt, ka Sēlija 233 gadus atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, pēc tam arī vairāk kā gadsimtu Kurzemes guberņas sastāvā, un zem šīs lauvas zīmes, kas ir Kurzemes Zemgales hercogistes ģerboņa simbols, atradāmies trīs ar pusi gadsimtus. Tas ir vērā ņemams arguments.”

Valstī ir stingri noteikumi, pēc kādiem principiem tiek veidots Latvijas ģerbonis un kultūrvēsturisko zemju ģerboņi. To poligrāfiskajai attēlošanai var izmantot tikai sešas krāsas konkrētos toņos un noteiktus grafiskos apzīmējumus, turklāt Sēlijas ģerbonim jāiekļaujas kopējā kultūrvēsturisko zemju ģerboņu sistēmā, tādēļ izvēles iespējas nav ļoti plašas. Piemēram, “Stendera biedrība” pauž uzskatu, ka Sēlijas ģerbonī būtu jāizmanto Zemgales ģerbonī esošais heraldiskais elements – alnis, tikai zelta, nevis sudraba krāsā; uz zaļa, nevis zila fona; ar skatu uz austrumiem. Sēlijas novadu apvienībā gan nepiekrīt šim piedāvājumam.

Arvīds Kviesis: “Alnis ir heraldiska figūra, taču Eiropas valstu heraldikā tas ir ļoti reti sastopams dzīvnieks, turklāt - pašlaik tas ir Zemgales un arī Jelgavas pilsētas simbols.”

Ģerboņa izstrāde prasīs laiku. Iespējamais termiņš, kad ģerbonis varētu būt gatavs, ir 2022. gada septembris. Neskaidra šobrīd ir arī Sēlijas novadu apvienības nākotne, jo līdz ar Latvijas administratīvā iedalījuma maiņu apvienībā esošie septiņi novadi vairs nebūs kā atsevišķas pašvaldības.

Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe saka: “Šie septiņi novadi bija tādi, kas mēģināja Sēlijas vārdu celt saulītē, turpināt akadēmiķa Stradiņa iesākto. Mēs uzskatījām to par savu pienākumu un misiju šajā laikā, bet, kā tas varētu izvērsties turpmāk, man grūti paredzēt.”

Neretas novada pašvaldības vadība gan uzsver, ka vieta tukša nepaliks, jo Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu varēs veikt citas biedrības, kā arī jaunās pašvaldības. Sēlijas novadu apvienībā ietilpstošie septiņi novadi atradīsies Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils pašvaldībās, kam būs jāsadarbojas, lai attīstītu Sēliju.