Pilsētās un ciematos suns jāved pavadā – paredz Ministru kabineta noteikumi, taču mājdzīvniekam nepieciešamas arī rotaļas un skriešana. Ne visiem ir privātmāja ar plašu teritoriju. Šādos gadījumos būtu jābūt pieejamiem suņu pastaigu laukumiem, kas Latvijā, kā atzīst suņu saimnieki, diemžēl ir retums. 

Suņa saimniece, rīdziniece Helēna Lazdiņa stāsta: “Es pusgadu padzīvoju Vīnē, kur jebkurā vietā, kur stāvi, piecu minūšu attālumā ir kāds laukumiņš. Tu vari gan lielveikalos iet ar suni, pārtikas veikalos gan nevar, bet tad ir vieta, kur suni atstāt, pat ir suņu trauciņš, kur padzerties. Uz ielām ir pumpītis, bļodiņa. Tad tu atbrauc uz Latviju un – labi, mums ir, kur augt šajā jautājumā!”

Madoniece Paula Grotkere Broka par pastaigām ar savu suni stāsta, ka pārsvarā ar mašīnu izbrauc ārpus Madonas. Savam mājdzīvniekam ļaujot izskrieties mežā. “Ja cilvēkam nav pieejams transportlīdzeklis vai ikdienā brīvais laiks, tad šī iespēja tiek liegta sunim.”

Rūta Medne, suņu apmācību trenere, atzīst: “Tas ir viens no neveselīgākajiem veidiem – sunim visu laiku pie sāna iet. Tad viņš neko neiegūst. Veselīgākais ir, kad viņš var izskrieties pa brīvo teritoriju, saimnieks var šķīvīti pamest, bumbiņu, suns izskrienas. Ir noguris un laimīgs.”

Rīdziniece Helēna Lazdiņa atzīst, ka esot žēl, ka nedrīkst palaist suni vaļā. Ja satiek citus, abi saimnieki saskatās, taču saprot, ka tur neko nevar izdarīt, ar visu to, ka suņi grib spēlēties.

Skriet, spēlēties, tādā veidā uzturot fizisko formu, mazinot agresiju un hiperaktivitāti, mācīties komandas, socializēties ar citiem suņiem, kā arī savā starpā komunicēt pašiem saimniekiem, bet būtiskākais – suns nevar aizskriet un apdraudēt apkārtējos.

Suņu trenere Rūta stāsta - ir pastaigu laukumi, kuri savu funkciju neveic, jo nav veidoti kvalitatīvi. Būtiski, lai teritorija ir plaša un tās segums piemērots visiem gadalaikiem.

Rūta Medne: “Ziedoņdārza suņu pastaigu laukums. Tas parciņš ir tik liels, cik ir. Uztaisīja 8x6 metri. Ne tur suns var izskrieties, nekā, plus vēl salikti neatbilstoši šķēršļi, kas slīd. Ja kājas mitras, tad vispār suns uz visām pusēm gāžas, krīt. Plus tas laukums bija vēl ar smiltīm - lietus laikā dubļi, peļķes.”

Rīgā atrodas pieci suņu pastaigu laukumi, tie izveidoti arī lielākajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un tikai dažās mazpilsētās – liecina interneta vidē pieejamie dati. Lielākajā Latvijas daļā šādas iespējas nav. Viena no šīm pilsētām ir arī Madona, kur pirms 10 gadiem laukums izveidots, bet tā arī nevienam neesot bijis vajadzīgs.

Kā ReTV Ziņām uzsver uzrunātie, – lai suņu saimnieki tiktu sadzirdēti, pašiem jāvēršas vietējās pašvaldībās ar iniciatīvu laukumu izveidei. Tiek atgādināts, ka visa pamatā ir četrkājaino draugu skološana, iedziļināšanās viņu vajadzībās un suņa uztveršana par ģimenes locekli.