Piemājas augļudārzā Burtnieku novadā augošo ķiršu koku lapas sarāvušās čokurā. Zem daudzām no tām redzamas melnu laputu izveidotas kolonijas. Saimniece stāsta - tik daudz, kā ir šogad, laputis viņa savā dārzā vēl nekad nav novērojusi.

 “Šogad vienkārši uzliesmojums, iet ķirsis, izskatās, bojā. Laputis ārkārtīgi daudz. Nezinu, mēģinām cīnīties ar šķidrumu, ko mums ieteica Depo veikalā,” stāsta mazdārziņa saimniece Sarmīte Bērziņa.

Ar spēcīgu ūdens strūklu saimnieki laputis vairākas reizes jau centušies noskalot no augļu koku lapām. Izgriezti arī jaunie dzinumi, kur kaitēkļi bijuši īpaši daudz. Saimniece atzīst, ka, lai gan augļu koki bija vienos ziedos, šogad ražu vairs negaida.

Tikmēr zemnieku saimniecības “Jaunbrēmeles” saimnieks Guntis Putenis savā septiņus hektārus lielajā ābeļdārzā laputis šogad vēl neesot pamanījis. “Bērzi arī ir pilni ar laputīm, bet tās nav tās, kas man der... neder, tā jāsaka.”

Ābolu audzētājs stāsta, ka ikdienā rūpīgi vērojot savu dārzu, un, ja kaitēkļi tomēr parādās, līdzot vienīgi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.

Dažādu kaitēkļu pētniece Laura Ozoliņa-Pole saka - aizvadītā ziema laputīm bija labvēlīga. Lai gan bija vēss, tomēr kopumā ziema bija mērena. Tāpēc šopavasar laputis esot sastopamas ne tikai uz augļu kokiem, bet arī uz lauku pupām, cukurbietēm un pat graudzālēm. Ja ar tām necīnīsies, ražas būs mazākas. Īpaši - ābeļdārzos.

Lai cīnītos ar laputīm, speciāliste iesaka krūmus kārtīgi noskalot ar ūdeni, tāpat palīdzēs arī dažādas tautas metodes. “Mazajos dārzos vislielākais draugs un palīgs ir šķēres. Redzam visinvadētākos (bojātākos) dzinumus - izgriežam. Nevis atstājam vai kompostējam lauka malā, bet sadedzinām to visu, ar visiem kukaiņiem. Vai arī nospaidām nost viņas. Tad var mēģināt kaut kādas zaļās ziepes.”

Izrādās, ka Latvijā ir novērotas līdz pat 390 dažādu laputu sugas. Ap 40 no tām ir atzītas par kaitēkļiem. Laputis galvenokārt bojā augu lapas, sūcot no tām sulu. Tai pašā laikā pastāv risks šādi augus inficēt arī ar citām bīstamām slimībām.