2027. gads ir laiks, kad atkal kāda no Latvijas pilsētām var iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. To piešķirs divām Eiropas Savienības pilsētām – vienai Latvijā, otrai Portugālē. Šobrīd “jā” vārdu startam konkursā jau devušas Cēsis. Par to domā arī Kuldīga. Abas pilsētas izskata iespēju piedalīties šai konkursā ar vienotu pieteikumu. Lai par to diskutētu, Kuldīgā kopā sanāca kultūras nozares profesionāļi.

Divu gadu desmitu ilgais ceļš uz iekļūšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, kura laikā īstenots apjomīgs pasākumu kopums gan infrastruktūras attīstīšanā, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, gan restaurācijas pieejā, Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles veidošana, starptautiski kultūras pasākumi – šie ir procesi, kas Kuldīgai devuši atpazīstamu kultūras pilsētas tēlu. Tas arī rosinājis Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi iedrošināt pilsētai kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Startēt šai konkursā jau lēmusi Cēsu novada pašvaldība.

Lai diskutētu par iespējām un veidiem, kā startēt šai konkursā, Kuldīgā tikās kultūras jomas pārstāvji, attālināti tajā piedalījās arī Dace Melbārde un Cēsu novada pašvaldības pārstāvji. Cēsīm ir šī konkursa pieredze jau no iepriekšējās reizes, kad Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanā konkurēja ar Rīgu un Liepāju. Kuldīga un Cēsis apsver domu veidot vienotu pieteikumu. Konkursa nolikums gan paredz, ka titulu no konkrētās valsts iegūst viena pilsēta, nevis divas.

Kuldīgas novada domei lēmums par piedalīšanos šai konkursā vēl priekšā. Pieteikums, kuru vērtēs 12 Eiropas kultūras nozares eksperti, jāsagatavo līdz nākamā gada jūnijam.