Ar demogrāfiju saistītas problēmas pašlaik ir aktuālas visā Eiropā, jo krasi ir mainījušās cilvēku ģimenes vērtības. Tiesa gan – Latvijā dzimstības kritums sākās jau deviņdesmito gadu vidū, tagad valstī ir jāmeklē risinājumi, kā mūsdienās dzimušajiem bērniem nodrošināt drošus un kvalitatīvus dzīves apstākļus.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā pēdējos gados dzimst krietni mazāk bērniņu, iezīmējas jau deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā strauji saruka dzimstības rādītāji. Kā norāda Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, 1998. gadā piedzima vairāk nekā 18 000 mazuļu. Tie ir cilvēki, kuriem mūsdienās būtu laiks plānot ģimenes pieaugumu. “Mēs vairāk skatāmies demogrāfijas politikā uz dažādiem dzīves aspektiem un to, kā strādāt ar ģimenēm. Sniegt atbalstu, lai nav tikai atbalsts bērnu radīšanai, bet atbalsts visā ģimenes veidošanas procesā, no bērna, kamēr viņš nonāk kā pilnvērtīgs cilvēks dzīvē, darba tirgū.”
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa norāda, ka pašlaik lēmumu par labu bērniņam ģimene pieņem izvērtējot ļoti plašu jautājumu loku. Tāpat mūsdienās ievērojami ir auguši standarti, kurus sabiedrība sagaida no ģimenes ar bērniem. Putniņa min, ka 90. gados dzimušās un augušās sievietes ir piedzīvojušas ne tos turīgākos laikus Latvijas vēsturē. “Šī pieredze tad arī ietekmēs to, vai viņas gribēs dzemdēt nākamo bērnu, vai mēģinās arī kādā veidā kompensēt šo te pieredzi. To mēs redzam arī arhitektūrā, kur pēdējos 20 gadus cilvēki būvē milzīgas mājas tāpēc, ka viņi bērnībā ir dzīvojuši šaurībā.”
Cilvēkiem, vēloties kļūt ekonomiski stabiliem, aizvien turpina palielināties vecums, kad sieviete pasaulē laiž savu pirmo mazuli, kas attālina iespēju dzemdēt vēl kādu bērnu. Tāpat lēmumu par labu bērniņa ienākšanai ģimenē ietekmē arī teju kā aizvadītā pandēmija un pašlaik Ukainā valdošais karš. Antropoloģe Aivita Putniņa uzskata, dzimstības rādītājus strauji uzlabot ir teju neiespējami, taču ir ļoti svarīgi darīt visu iespējamo, lai ģimenēs, kur bērniņš ir nācis pasaulē, viņš varētu dzīvot kvalitatīvu un drošu dzīvi. “Šis atbalsts sākās jau dzemdību nodaļās, investīcijas vecāku prasmēs. Mēs redzam, ka maz vecāku pieprasa apmācības salīdzinājumā ar igauņiem. Tas, ka mēs protam tikt ar bēnu labāk galā, labāk apmierināt viņa vajadzības, kā spējam veidot bērnam drošu vidi, ka ģimenes ārsts ne tikai ātri aplūko bērnu, bet arī vecākiem pastāsta, ka ir jāapsedz rozetes, lai bērns tur neiebāž pirkstus, sociālie darbinieki ģimenēm ar bērniem, vai viņiem ir kapacitāte, mēs zinām, ka viņi ir pārslogoti.”
Valsts kancelejā skaidro, ka valsts līmenī pašlaik ir plānots izvērtēt ģimenēm pieejamos atbalsta pasākumus, lai saprastu, kas darbojas sekmīgi, bet kas ne tik ļoti un ko būtu vēlams mainīt. Savukārt, domājot par demogrāfijas uzlabošanu, ir jāmeklē kompleksi risinājumi, tai skaitā tas, kā mazināt dažāda veida pēkšņas nāves cēloņus. Vilks: “Satiksmes negadījumos pagājušais gads ir bijis ļoti dramatisks, vairāk kā 140 cilvēki ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos. Tāpat cilvēki iet bojā gan ugunsgrēkos, gan arī noslīkstot, tam pamatā ir augsta riska dzīves veids, diemžēl alkohola lietošana arī viens no tiem faktoriem.”
Taču, kā norāda abi eksperti, demogrāfijas jautājumu risināšana pašlaik ir aktuāla visā Eiropā. Lai gan daudzviet Rietumeiropā ģimenes saņem ievērojamus pabalstus, arī tur dzimstības līkne ir tikpat zema kā Latvijā.
Foto: Freepik; ilustratīvs
