Turpinoties klimata pārmaiņām, vasaras kļūšot karstākas un sausākas, bet ziemas – mitrākas un ar lielāku nokrišņu daudzumu. Biežāk gaidāmas arī dabas radītas ārkārtas situācijas, tāpēc tiek pilnveidota hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēma. Turpmāk paziņojumi interneta vietnē vēstis ne vien par to, kādi laika apstākļi gaidāmi, bet arī par to ietekmi uz dažādiem Latvijas reģioniem. Jau tuvākajā laikā tikšot pabeigts darbs arī pie brīdinājumu aplikācijas izstrādes.
Klimata pārmaiņu ietekmē mainās arī laika apstākļi. Vidējā gaisa temperatūra laikā no 1947. gada līdz 2023. gadam ir pieaugusi par 1,2 grādiem. Salīdzinot ar mūsdienām, par 5% palielinājies arī nokrišņu daudzums, īpaši austrumu rajonos. Turpinoties klimata izmaiņām, klimatiskie apstākļi mainīsies vēl būtiskāk. Pēc meteoroloģijas dienesta izstrādātā nākotnes scenārija līdz 21. gadsimta beigām, atkarībā no tā, vai gaidāmas nelielas, vidējas vai būtiskas klimata izmaiņas, temperatūra varētu palielināties no 2,8 līdz 4,8 grādiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru pagājušajā gadsimtā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datu analītiķe Rita Graustiņa: “Protams, tās ir vidējās vērtības. Jāsaprot, ka pie klimata pārmaiņām dažādi ekstrēmi būs daudz biežāk. Tas nozīmē, ka vasara būtu daudz karstāka. Daudz augstākas būtu arī maksimālās gaisa temperatūras diennakts laikā. Daudz vairāk būtu arī tropiskās naktis, kad ir ļoti karsts un grūti gulēt.”
Lai gan nokrišņu daudzums turpinās palielināties visā Latvijā, augu veģetācijas periods būšot vēl sarežģītāks. Graustiņa: “Vasaras laikā kopējam nokrišņu daudzumam būs tendence samazināties. Tās būs daudz sausākas, kamēr ziemā nokrišņu daudzums būs krietni lielāks.”
Kā ReTV skaidro meteoroloģijas dienestā, pēdējo gadu plūdi janvārī varot kļūt par normu. Klimata pārmaiņu ietekmē palielināsies arī citu meteoroloģisko parādību intensitāte, tāpēc pilnveidota tiek arī brīdinājumu sistēma. LVĢMC sinoptiķe Valērija Kosteviča: “Mēs pārejam no brīdināšanas par to, kādi būs laika apstākļi, piemēram, par to, cik metru sekundē stiprs vējš gaidāms, vai arī kāds ir applūšanas risks, cik metru virs konkrētas stacijas applūšanas līmeņa, tas pāriet uz to, kāda būs radītā ietekme. Ir dažādi faktori, kas varētu ietekmēt dažādus Latvijas reģionus. Piemēram, vējš vasarā radīs nedaudz citādu ietekmi nekā ziemas laikā. Tas ļoti individuāli būs arī ar plūdiem, jo, kā mēs zinām, mums ir dažādas upes ar dažādiem applūšanas riskiem. Ir dažāda aglomerācija, piemēram, Pierīga ar lielu aglomerāciju un Latgale ar mazu aglomerāciju, un tas arī ietekmēs ietekmes brīdinājumus.”
Pilnveidotā brīdinājumu sistēma ļaušot veiksmīgāk sagatavoties gaidāmajām dabas radītajām krīzēm arī operatīvajiem dienestiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Agnis Pūpols: “Tas uzlabo mums spēju reaģēt, jo savlaicīgi spējam noteikt plašākas teritorijas, kas varētu būt applūdušas, ja mēs runājam par plūdiem. Tāpat par vējiem mēs varam saprast, kādi varētu būt apdraudējumi, kā rezultātā dienestā izsludināt dažādas gatavības pakāpes. Piesaistīt amatpersonas, kas ir ārpus dežūras, lai spētu daudz ātrāk reaģēt uz ārkārtas situācijām.”
Glābēji gan aicina iedzīvotājus būt apzinīgākiem, nekā tas bijis līdz šim. Uzzinot par ārkārtas situācijām, tās neizmantot, piemēram, tā saucamajam plūdu tūrismam. Jau tuvākajā laikā tikšot izstrādāta arī īpaša brīdinājumu aplikācija mobilajiem telefoniem, bet pagaidām brīdinājumi – tāpat kā līdz šim – tiks publicēti interneta vietnē.
