Nupat Itālijā atklāta visai neparasta izstāde ar nosakumu “Karš nav tālu”, kurā var apskatīt itāļu fotogrāfa, venēcieša Antonio Ferrari Latvijā uzņemtās fotogrāfijas kopā ar stāstiem par fotografētajiem cilvēkiem. Ierasts, ka ārzemēs par Latviju stāsta latvieši, taču šoreiz sanācis pavisam otrādi, itāļu fotogrāfam, kuram šī jau ir ceturtā izstāde, pašam meklējot kontaktus ar latviešiem.
Uz izstādes “The war is not so far” – latviski “Karš nav tālu” – atklāšanu Venēcijas hostelī “Anda” apmeklētāju bija pilna zāle. Fotogrāfijās, kas tapušas, fotogrāfam Antonio Ferrari pagājušogad apmeklējot Latviju, redzami trīs paaudžu latvieši, kuri stāsta par savu pieredzi, Latvijai iegūstot neatkarību, sajūtām, atrodoties Krievijas tuvumā. Iedvesma šādai izstādei fotogrāfam radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ferrari: “Itālijā mums ir sajūta, ka esam ļoti tālu prom no kara. Un es prātoju – ziemeļos ir valstis, kas robežojas ar Krieviju, varbūt viņi tur baidās vairāk nekā mēs, un varbūt viņi situāciju izjūt citādāk, nekā mēs to izjūtam?”
Tā kā Itālijā par Latviju zina maz, tad kopā ar fotogrāfijām un intervijām apmeklētājiem tiek piedāvāts īss ieskats Latvijas vēsturē, sākot no dibināšanas, līdz pat mūsdienām. Intervijas ar latviešiem lasāmas gan itāliski, gan angliski. “Jūs varat redzēt un izlasīt daudzus stāstus, un varat saprast, kā šie cilvēki jūtas. Es ceru, ka vēl daudzi apmeklētāji šo izstādi redzēs,” saka Luidži Vianello, apmeklētājs.
Uz izstādes atklāšanu bija uzaicināta arī latviešu biedrības pārstāve. ALISI priekšsēdētāja vietniece Ilze Atardo: “Pats pavisam netīšām, laikam meklēdams vēstniecībā atblastu, bija ieraudzījis, ka šāda biedrība ir, uzrakstījis mums e-pastu, ka šāda izstāde ir, ka notiks atklāšana. Un viņš vēlējās zināt, vai Itālijas latviešiem būtu interese piedalīties, vai mūsu biedrībai būtu vēlme būt draugiem un partneriem. Un kādam no mums ierasties izstādes atklāšanā. Tā sakrita, ka man bija laiks, novienojāmies arī par izstādes atklāšanas dienu. Un es aizbraucu un iepazinos klātienē.”
Intervējot latviešus, fotogrāfu izbrīnījis tas, cik maz vecākā paaudze savulaik stāstījusi jaunajiem par padomju laika represijām. Tā vietā uzsvars tika likts uz dziedāšanu, kas arī noveda līdz tā dēvētajai dziesmotajai revolūcijai.
Vēl fotogrāfu izbrīnījusi intervējamo pārliecība, ka Latvija nevienam neinteresē. Ferrari: “Esam tur kaut kur augšā, neviens nezina, ka mēs tur esam. Esam tik mazi, ka nevienam neinteresējam! Taču tā nav patiesība! Cilvēki Latvijā ir ļoti jauki, valsts ir skaista, man ir daudz draugu, kuri ir bijuši Rīgā, ir ceļojuši pa Baltijas valstīm. Mums tiešām interesē jūsu kultūra!”
Izstādi apskatīt un iepazīsties ar stāstiem par Latviju un latviešiem Venēcijā varēs līdz pat marta beigām.
