Raiņa un Aspazijas muzeju Lugāno, Šveicē, pagājušā gadsimta 60.–70. gados ar Kastaņolas pilsētas atbalstu izveidoja trimdas latviešu dibinātais Raiņa un Aspazijas fonds (RAF). 1972. gadā tika atklāts piemineklis dzejniekiem, bet 1980. gadā – pats muzejs. Kopš 2018. gada tas atrodas Lugāno pilsētas Vēstures arhīva ēkā.
Jau stāstījām, ka muzeja liktenis ir neskaidrs, ka jaunā Lugāno pašvaldība plāno no tā atteikties. Tas ir arī apstiprinājies. Jaunā Lugāno pašvaldība muzeju Vēstures arhīva ēkā vairs nevēlas.
Līdz šim Lugāno pašvaldība laipni atvēlēja telpas, taču jaunā Lugāno pašvaldība, kuras pārziņā ir pilsētas arhīva ēkas uzturēšana, visas telpas vēlas izmantot tikai savām vajadzībām.
Lai apspriestu muzeja nākotni, uz Lugāno devās Kultūras ministre Agnese Logina, kur tikās ar Lugāno vicemēru un Kultūras departamenta direktoru. Diemžēl uzreiz tika pateikts, ka muzejs līdzšinējā vietā nepaliks, taču Lugāno pašvaldība ir atvērta jaunām idejām. Logina: “Abas puses ir ieinteresētas nodrošināt, ka Raiņa un Aspazijas stāsts Lugano turpinās. Jautājums, protams, ir par formu un par jaunajiem stāstniecības veidiem, kā mēs šo stāstu turpinām. No pašvaldības puses ir vēlme ienest vairāk vietējo dimensiju.”
Līgums par telpām beidzas nākamā gada maijā, tad arī Raiņa un Aspazijas muzejs slēgs durvis. Visticamāk, ekspozīcija pēc tam būs pieejama tikai tiešsaistē. Logina: “Raiņa un Aspazijas fiziskā klātbūtne Lugāno paliek, protams, joprojām ir piemineklis. Bet mēs vēlamies nodrošināt, ka ir vēl kaut kas. Vai tas ir kāds stūris, pārvietojot ekspozīciju, vai tās ir kaut kādas planšetes pilsētvidē par Raini un Aspaziju, vai tas ir kaut kas cits. Tas ir tālāk sarunu jautājums.”
Par Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīcijas slēgšanu īpaši satraukušies Šveices latvieši un ļoti cer, ka varbūt vēl izdosies ko mainīt. “Muzejs nav tikai Raiņa un Aspazijas piemiņas vieta un viņu biogrāfijas pārstāsts. Man šķiet, ka šis muzejs ir daudz kas vairāk. Tas ir svarīgāks Latvijai, nevis tikai dažiem trimdas latviešiem. Man tā sāpe būtu vislielākā par to, ka zaudējam tādu iespēju. Šobrīd Šveicē ir viena atvērta vieta, kur ikviens šveicietis var ieiet un latviešu, angļu, itāļu valodā izlasīt, kas ir Latvija, kādas ir bijušas Latvijas attiecības ar Šveici, kādas tās ir tagad. Uzzināt par vēsturi, uzzināt par mūsu dižgariem, ja tas viņus interesē. Ja nē, tad tā ir vieta, kur ir Latvija Šveicē, tas nav tikai Rainis un Aspazija,” saka Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrības ALISI, priekšsēdētāja Vita Začesta.
Raiņa un Aspazijas muzeju pašreizējās telpās vēl var paspēt apmeklēt līdz nākamā gada maijam, ieeja ir par brīvu.
