Viens no variantiem, lai nākotnē nepieļautu, ka deputātu kandidāti Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedz par sevi nepatiesu informāciju, būtu daudz plašāk izmantot dažādus elektroniskos reģistrus. Taču arī pašreizējā likuma norma, kas piemēro kriminālatbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu, ir gana efektīvs veids, lai nākotnē neatkārtotos situācija kā ar partijas “Stabilitātei” deputāti Gloriju Grevcovu, kura nepatiesi informējusi CVK, ka viņai ir augstākā izglītība un ka viņa bijusi padomniece kādā uzņēmumā.
Pašlaik likums nosaka, ka CVK uzdevums pirms vēlēšanām ir pārrbaudīt, vai kandidāta vārds nav atrodams Valsts drošības komitejas kartotēkā. Kā ReTV norāda CVK vadītāja Kristīne Bērziņa, iesniegtie dati par kandidāta izglītību un darba vietu ir paredzēti, lai informētu vēlētājus. Ja katrs kandidāts vēl iesniegtu izziņas par savu darba vietu un iegūto izglītību, CVK pirms vēlēšanām nemaz nevarētu pagūt šo informāciju pārbaudīt. “Es nezinu, cik lielam štatam būtu jābūt, kas spētu tajās 20 dienās visas šīs izziņas apkopot, pārbaudīt, līdz ar to likumdevējs ir izstrādājis samērīgu prasību masuprāt – par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, ja tā tiek sniegat valsts iestādei, tad attiecīgi paredzēts sods.”
Arī “Jaunās vienotības” pārstāvis Arvils Ašerādens uzskata, ka krimināllikumā atrunātais sods par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī iespēja tiesībsargājošām iestādēm liegt personai ieņemt amatu, ir pietiekams līdzeklis, lai atturētu deputātu kandidātus melot. “Es nedomāju, ka mēs varam likumā aprakstīt visas iespējamās piruetes, ko kāds varētu izpildīt. Pašlaik es īsti neredzu, ka vajag kādu papildus regulējumu.”
Tikmēr 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” ievēlētais Māris Kučinskis uzskata, – lai neatkārtotos no partijas “Stabilitātei” ievēlētas Glorijas Grevcovas gadījums, nākotnē datus par deputātu kandidātiem CVK varētu iegūt digitāli. Tāpēc būtiski ir attīstīt platformu latvija.lv, kurā būtu visa informācija, par katru cilvēku. “Katra cilvēka datus, kas ir Latvijas pilsoņi, ir jābūt sadaļai “Izglītība”, CVK pieejai paņemt no turienes. Ne tik daudz CVK kaut kas būtu jādara, nav vairs 20 gadsimta vidus, kad viņi ies cauri kaut kādu reģistru grāmatām, bet man tāda sajūta, ka digitalizācijā mēs sākam kaut kur tik ļoti stagnēt, ka tas var atspēlēties.”
Savukārt “Nacionālās apvienības” pāstāvis Jānis Iesalnieks uzskata – ir būtiski izvērtēt, vai, ieguldot resursus un pārbaudot katra kandidāta sniegto informāciju, sabiedrība gūs no tā kādu reālu atdevi. “Šīs konkrētās ievēlētās deputātes vēlētāji tāpat viņu ievēlētu, pat ja tie būtu citādāki, pat ja norādītu, ka viņa ir bezdarbniece, bez izglītības.”
CVK vadītāja vēl piebilst, rīkojot nākamās vēlēšanas kandidātiem, īpaši uzsvērs kāda atbildība draud par nepatiesas informācijas sniegšanu, jo būtiski, lai kandidāti apzinās, ka negodprātīga rīcība nāk gaismā un par to draud reāls sods. Pašlaik Valsts policijā sākts kriminālprocess par no partijas “Stabilitātei” 14. Saeimā ievēlētās Glorijas Grevcovas iespējamo melošanu CVK. Tikmēr partija jau vērsusies CVK ar iesniegumu veikt labojumus informācijā par Grevcovas izglītību.
