Jēkabpilī jau otro gadu norisinājies ultramaratons, kurā dalībnieki tika izaicināti ik stundu noskriet 6,7 kilometrus. Sacensības ilgst līdz brīdim, kad palicis viens dalībnieks. Pērn pasākums izvērtās 46 stundu garumā, bet šogad tas noslēdzās pēc 33 stundām.

Izaicinājumu ik stundu noskriet 6,7 kilometru garu distanci apkārt Radžu ūdenskrātuvei Jēkabpilī pieņēma 135 sporta entuziasti. Backyard ultra sacensības ir ultramaratona veids, kurā uzvarētāju nosaka nevis ātrums, kādā veikta distance, bet gan tas, kurš visilgāk spēj izturēt skrējienu. Katras jaunas stundas sākumā dalībniekiem no jauna ir jāstājas uz starta līnijas – līdz brīdim, kad palicis viens dalībnieks, kurš arī ir uzvarētājs. “Laika limits atļauj cilvēkiem arī pastaigāt pa vidu. Ja viņi nespēj visu noskriet, viņi noskrien pusaplīti, viņi var otru pusi mierīgi paspēt ātrā solī vienas stundas laikā iekļauties. Ja viņš spēj visu stundu noskriet, tad viņam ir laiks atpūsties līdz jaunas stundas sākumam,” saka sacensību organizators Rūdolfs Bondars.

Daļa dalībnieku nebija ieradušies ar mērķi uzvarēt. Ņemot vērā, ka nevar paredzēt sacensību ilgumu, dalībniekiem bija iespēja izvietot teritorijā savas teltis, tāpat organizatori bija parūpējušies par ugunskuru, karstu ūdeni un augļiem.

Līdz pirmās dienas vakaram vairāk nekā puse dalībnieku bija izstājušies, bet izturīgākie turpināja cīņu tumsā. Katra jauna nostāšanās uz starta līnijas no dalībniekiem prasīja arvien lielāku gribasspēku, jo, tuvojoties naktij, daudzi izjuta nogurumu. Daži pieņēma lēmumu izstāties, bet daži apsvēra tādu iespēju.

Gitai Muceniecei izdevās sasniegt mērķi – viņa kļuva par uzvarētāju dāmu konkurencē, trasē pavadot 21 stundu.

Nākamajā dienā – diennakti pēc sacensību sākuma – trasē bija palikuši pieci dalībnieki, savukārt pusdienlaikā – četri izturīgākie ultramaratonisti – divi latvieši un divi igauņi. Otrās dienas vakarā ar veiktiem 33 apļiem, kas līdzvērtīgi aptuveni 221 kilometram, par sacensību uzvarētāju kļuva Ritvars Kalniņš no Valmieras. Viņš jau pašā sākumā teica, ka ir ieradies uzvarēt. “Katram ir sava stratēģija. Cits skrien ātrāk, lai varētu vairāk atpūsties, cits atkal lēnāk. Es kā ar lielu rūdījumu neiespringstu. Es jūtu, ieklausos organismā. jūtu, kad es varu, kad nevaru, kad man vajag vairāk atpūsties, tad paskrienu ātrāk, tad vajag pagulēt. Tas ir smalks aprēķins, cik ātri jāskrien, cik ilgi vajadzētu pagulēt. Ir arī halucinācijas, ir arī šie blakus efekti no negulēšanas, bet praktiski... ja pasaules rekords ir 106, 107 stundas, tad protams, ka varbūt var.”

Ultramaratona sacensības “Lūša pēdās” organizēja Jēkabpils Sporta centrs.