“Pirms tam mēs bijām ekonomiskās vēstures kārtē balts plankums, par ko neko nezinām,” norāda Vidzemes Augstskolas pētnieks Gatis Krūmiņš. Baltijas universitātes un Norvēģijas Universitāte ir veikušas pētījumu par sociālajām un ekonomiskajām izmaiņām pēdējo 100 gadu laikā. Tajā atklājies, ka, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā, Baltijas valstis krīzes skar visspēcīgāk, tomēr tajās notiek visātrākā attīstība. 

Pēdējā gadsimta laikā Baltijas valstis piedzīvojušas karu, okupāciju, neatkarības atgūšanu un globālās krīzes. Līdz šim ticami dati par ekonomisko un dzīves līmeni Baltijas valstīs šajā laika posmā bija vien sākot no deviņdesmito gadu vidus. Tomēr šobrīd pētnieki veikuši izpēti par iedzīvotāju produktivitāti pēdējā gadsimta laikā. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš: “Pēdējai simtgadei mēs esam aprēķinājuši iekšējo kopproduktu. Ne tikai nacionālā līmenī, bet esam sapratuši, kas notika dažādos reģionos. Mēs visu to, kas notika šeit, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, varam salīdzināt ar tām valstīm, kas ir Skandināvijā, citos Eiropas un arī pasaules reģionos.”

Pētnieki lielu uzmanību vērš padomju laiku periodam. Tā, piemēram, laikā, kad Baltijas valstis bija krievu okupācijā, iekšējā kopprodukta apjoms līdz 1970. gadu vidum auga, tomēr tas bija daudz zemāks, nekā to norāda Padomju Savienības oficiālie dati. Oksfordas Universitātes doktorants, Viļņas Universitātes pētnieks Adomas Klimantas: “Padomju laikos liela daļa produktivitātes nonāca Padomju Savienībā. Lai arī Baltijas valstu iedzīvotāji bija izglītotāki un varēja vairāk saražot, lielākā daļa nonāca pie okupantiem.”

Pētījumā atklājies, periodos pēc kara un piedzīvotām ekonomiskām krīzēm Baltijas valstis attīstījušās ātrāk nekā citas Eiropas valstis un reģioni, gandrīz sasniedzot arī Skandināvijas valstu līmeni. Klimantas: “Šīs ekonomikas ir pilnībā neiespējami pielīdzināt ne pie Ziemeļeiropas, ne arī Austrumeiropas. Analizējot pēdējos 100 gadus, šķiet, ka Baltijas valstis labāk atkopjas no krīzēm, bet tās arī visvairāk cieš no tām, kas parāda, ka mūsu izaugsmes potenciāls ir kaut kādā ziņā unikāls.”

Pētnieki bilst, iegūtie dati ir svarīgi ne vien lai izzinātu vēsturi, bet arī mācītos no pēdējo 100 gadu laikā pieļautajām kļūdām. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, lai plānotu ekonomisko attīstību nākotnē, ir jāizvērtē pagātnes pieredzi. “Mēs esam Latvija, mēs esam Baltija, mēs esam Baltijas valsts, arī mūsu ekonomiskā pagātne skaidri parāda, ka visos izaicinājumos, satricinājumos esam bijuši vienoti un atšķirīgi no pārējām reģionu ekonomikām. Ja kopīgi domāsim, kādā veidā mēs varam savu ekonomiku, ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas ekonomiku, kopā virzīt uz priekšu, mēs iegūsim daudz labākus rezultātus.”

Pētnieki norāda, līdz šim iegūtie dati ir tikai pirmais solis, lai noskaidrotu, kāds kopumā ir bijis dzīves līmenis Baltijas valstīs pēdējās simtgades laikā.