Iedzīvotāju naudas uzkrājumi ir palielinājušies - tas izskaidrojams ar pandēmijas laikā mazajām iespējām to tērēt, tā norāda banku speciālisti. Pērn naudas uzkrājumu veidošana bijusi vēsturiski augstākajā līmenī. Pandēmija likusi iedzīvotājiem aizdomāties par naudas līdzekļiem ārkārtas situācijās. Lielu daļu finanšu līdzekļu cilvēki novirza arī savām pensijām.
Teju puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas, secināts “SEB bankas” veiktajā pētījumā. Savukārt privāto pensiju fondos iedzīvotāji Latvijā iegulda vislielākos finanšu līdzekļus. “Lielākā sadaļa ir 50 eiro mēnesī, izvēlos kādu no uzkrājuma programmām, maksājums fondos vai dzīvības apdrošināšana, trešais pensiju līmenis, katru mēnesi nogulda 20 līdz 50 eiro,” saka Andris Lāriņš, “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.
Iespējams, daļa sabiedrības sapratusi, ka nepieciešams mazāk tērēt, vairāk domāt par uzkrājumiem - norāda “Swedbank” eksperti. Arī šobrīd nav sajūta, ka noguldījumu apmēri mazināsies. Savukārt par iedzīvotāju lielo interesi par privātajiem pensiju fondiem speciālisti piebilst, ka tas, iespējams, saistīts ar bažām par mazām pensijām nākotnē. “Trešais pensiju līmenis nav tik ļoti lielā mērā saistīts ar neuzticēšanos valstij, cik vairāk, ka cilvēki apzinājušies, lai pensija būtu lielāka un vecumdienas ērtākas, ir tomēr jāsāk krāt un ieguldīt šādā produktā, sagatavoties vecumdienām, lai pensijas mērs būtu pēc iespējas tuvāks tam, kādam gribētu,” pauž Jānis Krops, “Swedbank” pārstāvis.
Arī bankā “Citadele” novērojams pieaugums pensiju trešajā līmenī. Uzkrājumus lielākoties veic tieši sievietes, kamēr vīrieši iegulda lielākus finanšu līdzekļus. “Ja runājam par trešo pensiju līmeni, tad 1220 eiro ir vīriešiem un 950 eiro sievietēm. Ja mēs skatāmies uz citu apdrošināšanas uzkrājumu, kur nodokļu atgūšanu var iegūt desmitgadīgs līgums, tad interesanta tendence, ka vīrieši mazāk uzkrāj nekā sievietes, vīriešiem vidējā summa 8435, bet sievietēm vairāk nekā pieci tūkstoši,” skaidro Anna Fišere-Kaļķe, AS “CBL Atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja.
Pensiju trešais līmenis iedzīvotājiem ir pieejams pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas, bet cilvēki arī pēc šī vecuma veic uzkrājumus privātajā pensiju fondā. “Šo izvēlas klienti, kas ir gados, kad mēs paskatījāmies uz līgumu, kāds vidējais dalībnieks, tad bijām pārsteigti, ka vidējais vecums ir 51 gads, maksimālais – 99 gadi,” pauž Anna Fišere-Kaļķe.
Naudas uzkrājumus pēdējā laikā aktīvāk sākuši veikt arī jaunieši. Visstraujāk noguldījumu apmērs ir audzis 25 gadu vecuma grupā, nākamā grupa ir no 26 līdz 35 gadiem, taču kopumā pieaugums redzams visās vecuma grupās. “Swedbank” norāda, ka vidējā summa, ko iedzīvotāji nogulda, ir pat 100 eiro (uz augšu).
Banku speciālisti norāda, ka novērots, ka arī tās nozares uzņēmumi, kuras skāra pandēmija, bija ieinteresētas veikt noguldījumus un veidot uzkrājumus.
