Apsekojot saldūdens biotopus, dabas skaitīšanas eksperti konstatējuši, ka ceturtajā daļā Latvijas upju sastopami bebru sabūvētie dambji. Visvairāk tādu esot Vilces upē, kas cauri Vilces pagastam stiepjas apmēram desmit kilometru garumā. “Ar Vilces upi ir tā, ka eksperts ir apsekojis Vilces upi sešās dažādās vietās. Visās vietās tā bebru darbības ietekme ir bijusi tik liela, ka upe nav atzīta par Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu, tāpēc bebru dambju skaits netiek uzskaitīts,” skaidro Irēna Skrinda, projekta “Dabas skaitīšana” eksperte-kontroliere.
Kā skaidro pagasta pārvaldniece, bebri šeit bijuši vienmēr, un pašlaik šai pusē esot vismaz vairāki desmiti sabūvēto dambji. “Es lasīju, ka tie bebri ir bijuši izmiruši, bet tas bijis ļoti sen. Tad ievesti atpakaļ un palaisti. Pārsvarā tas bijis dabas parkos, bet šobrīd viņi ir tik savairojušies, ka dara skādi arī zemniekiem. Es uzskatu, ka arī mežam viņi nodara skādi. Viņi tik daudz labus augošus kokus nograuž,” saka Anda Duge, Vilces pagasta pārvaldes vadītāja.
Lielāko dambi nelūgtie celtnieki uzbūvējuši pie vēsturiskajām dzirnavām, tādējādi teju apstādinot upes tecējumu. Tas ir tik varens, ka to izjaukt var tikai ar ekskavatoru. Mazākie dambji upes tīrīšanas talkās, kas notiek jau piecus gadus, esot izjaukti ne reizi. Tomēr bebri esot gana spītīgi un nepadodoties. “Iepriekšējā vakarā vīri ir nojaukuši. Nākamajā dienā nākam uz talku, dambis ir uzcelts. Varbūt ne tik fundamentāls, bet ātro variantu viņi uztaisa pa vienu nakti. Trīsreiz vajag iztraucēt, tad viņi paiet mazliet tālāk, bet tā viņi vienkārši neatkāpjas uz savstarpējām sarunām,” pauž Anda Duge.
Kā skaidro eksperte, Vilce gan nebūt neesot vienīgā upe, kur bebru esot savairojies pārāk daudz. No kopumā apsekotajiem aptuveni 4500 upju posmiem par Eiropas nozīmes biotopiem tikuši atzīti tikai 2000. “Protams, ka bebru dambji un bebru darbības rada cita veida biotopus un dzīvotnes, kas ir piemērotas citām sugām, bet nav piemērotas straujtecēm. Palielinās kaut kukaiņu skaits, līdz ar to barošanās iespējas sikspārņiem. Nu, principā veidojas cita veida biotops,” skaidro Irēna Skrinda.
Lai saglabātu Latvijai raksturīgos biotopus, dabas pētnieku skatījumā, bebru populācija nedrīkstētu pārsniegt 50 000 īpatņu, tomēr pašreiz šis skaits esot vismaz par 20 000 lielāks. Cīņā ar bebriem aktīvāk vajadzētu iesaistīties mednieku kolektīviem, kā arī sabūvētie dambji būtu jānojauc regulāri.
