Vien šī gada pavasarī Lielstraupes pili likuma noteiktā kartībā savā īpašumā pārņema Cēsu novada pašvaldība, līdzi saņemot arī pienākumu 15 gadu laikā to atjaunot. Tiesa gan, lai to paveiktu, nepieciešami pamatīgi līdzekļi. Jau pirms diviem gadiem interesi par šo vietu izrādīja pils agrāko īpašnieku fon Rozenu dzimtas pēctecis. Nu viņš ieradies Latvijā un gatavs atgūt dzimtas īpašumu. 

Fon Rozenu dzimtas saknes Latvijas teritorijā aizvijas līdz pat tālajiem Livonijas laikiem, kad 13. gadsimtā Lielstraupes pils pirmo reizi minēta dokumentos. Šī dzimta gandrīz vienmēr saimniekojusi Liestraupes pilī, līdz pat 1939. gadam, kad fon Rozeni bija spiesti izceļot uz Vāciju. Pils tūrisma speciāliste Rudīte Vasile stāsta, ka 2009. gadā pilī notika fon Rozena dzimtas salidojums, toreiz Jakobs fon Rozens, kurš nu ieradies Latvijā, vēl bija pusaudzis. Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste Rudīte Vasile: “Fon Rozenu ģimenei jau toreiz bija interese par šo pili. Tagad, kad ir pašvaldības īpašumā, īpaši jaunajai paaudzei, šī interese ir radusies vēl lielāka. Jo, ja viņu vecākiem vēl ir palikusi sāpe par atņemtajiem īpašumiem un pazaudēto dzimteni, kas šeit bija, tad tagad nāk jauna paaudze, kura vēlas atrast savas dzimtas saknes, savas dzimtas sajūtu.”

Jakobs fon Rozens dzīvo Amerikā, Maiami. Ikdienā viņš strādā atjaunojamās enerģijas nozarē, kompānijā, kas sadarbojas ar Igauniju. Tā arī nonāca Eiropā, Baltijā. Sāka daudz rūpīgāk pētīt dzimtas vēturi. Viņš stāsta: “Tas ir kaut kas tāds, par ko bērnībā nedrīkstēja runāt. Manu trešās pakāpes vectēvu Sarkanais terors aizsūtīja uz gulaga nometni. Un tā mūsu ģimene padomju laikā atstāja šo reģionu un tā arī neatgriezās. Pēc tā visa, izpētot savu ģimenes vēsturi, arhīvos un vēstures grāmatās arhīvā Rīgā, es atradu faktu, ka 1629. gadā Fon Rozens sacīja, ka fon Rozenu ģimenei nebūs lielāka kauna, kā zaudēt šo senču īpašumu. Tāpēc es izvirzīju par savu mērķi to atgūt.”

Jakobs fon Rozens pils vēsturi izpētījis sīki un smalki, viņš zina pastāstīt teju par katru vēsturisko pils iemītnieku un teju par katru stūrīti šajā ēkā. Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste Rudīte Vasile: “Šobrīd, kad viņš ir pilī, gatavojas pasākumam un nāk tūristu grupas, kā jūs domājat, kurš ir galvenais objekts, kuru mēs rādām turistiem? Tas ir fon Rozenu dzimtas pēctecis, tikpat garš, tikpat slaids, tikpat sejā līdzīgs saviem priekštečiem, kuri šeit ir dzīvojuši un turējušies līdz pat pēdējam brīdim.”

Dzimtas mantinieks arī apliecina, ka ir gatavs apgūt latviešu valodu, jo nākotnē viņa mērķi attiecībā uz šo īpašumu tiešām ir nopietni. “No morāles viedokļa mūsu ģimenei aizvien ir tiesības atgūt šo īpašumu, jo saskaņā ar starptautiskām tiesībām ir 100 gadi, lai to paveiktu. Mēs šo pili zaudējām pirms 84 gadiem, jo necēlām prasību par īpašumu atgūšanu. Laika posmā no 1991. gada līdz 1996. gadam Latvijas valdība deva iespēju atgūt īpašumus, man toreiz bija pieci līdz desmit gadi. Es par šādu iespēju neko nezināju. Es zinu, ka valdība gadu gaitā tomēr ir atdevusi atpakaļ citus īpašumus. Viņi ir izdarījuši izņēmumus. Es neredzu iemeslu, kāpēc viņi tā nedarītu arī šajā gadījumā, it īpaši, ja pils iet bojā. Kāpēc lai to neatdotu ģimenei, kas par to parūpēsies.”

Pašlaik Jakobs kopā ar komandu un draugiem gatavojas aizraujošai performancei Liestraupes pilī šo sestdien. Tas būs pasākums, kurā satiksies vēl citi dižciltīgo dzimtu pēcteči no dažādām pasaules vietām. Šim notikumam līdzi sekos arī straumēšanas platforma “Netflix”. Jakobs fon Rozens saka, ka nākamgad šis pasākums varētu notikt jau daudz plašākā mērogā – ar iespēju vākt līdzekļus pils atjaunošanai. “Es redzu šeit lielu potenciālu, izmantojot pili, ko mūsu senči uzcēla 1263. gadā. Tā ir pirmā pils. Patiesībā visā šajā reģionā ir daudz, daudz vairāk, kas mūsu senčiem kādreiz piederēja. Mans mērķis ir saglābt pirmo stāvu. Lai to izdarītu, izmantosim pasākumus, aicināsim šurp lidot cilvēkus no visas pasaules vai visas Eiropas. Tam ir liela ekonomiskā nozīme ne tikai Latvijai, bet arī šiem cilvēkiem. Latvija ir salīdzinoši lēta zeme salīdzinājumā ar citām vietām, kuras mēs apmeklējam.”

Jāpiemin gan, ka vīziju, kā šo vēsturisko īpašumu apsaimniekot, izstrādājis arī tās likumīgais saimnieks – Cēsu novada pašvaldība, paredzot, ka pils aizvien būs atvērta apmeklētājiem, bet kādu ēkas daļu varētu nodot privātajiem komersantiem. 

#SIF_MAF2023