Latvijas laukos pilnā sparā rit labības novākšanas darbi. Tīrumos līdz pat vēlam vakaram rūc kombaini, bet izaudzēto graudu, rapša un pākšaugu kravas ikdienas nonāk pieņemšanas vietās. Novācot šī gada ražu, lauksaimnieki rūpīgi gatavojas jau nākamajai sezonai, bet nezināmā ir ļoti daudz.

Saimniecībā “Rožkalni” Smiltenes novadā šodien 20 hektāru platībā kuļ zirņus. Saimnieks Ivars Ādamsons ReTV stāsta, ka kombainieriem šis ir krietni piņķerīgs darbs, jo augi ir zemu sagūlušies.

“Rožkalnu” saimniecībā graudaugus audzē aptuveni 800 hektāru platībā. Raža šogad esot laba. Ja Zemgalē labība gulst veldrē, tad Vidzemē tā pavisam nedaudz skārusi tikai dažus laukus. Ivars Ādamsons tomēr atzīst - nemitīgo resursu cenu svārstību dēļ jau šis gads zemniekiem bija trauksmains, bet nākamā sezona solās būt vēl lielāks izaicinājums. Galvenokārt jau augsto minerālmēslu cenu dēļ. “Skatāmies, kā salāgot, varbūt atsevišķi kāliju, atsevišķi fosforu, slāpekli, kaut ko dalīt, izejot no tā, ko tam tīrumam vajag. Ja mēs tagad ieguldīsim ļoti dārgos mēslos un dārgā sēklā. Dod, Dievs, lai tas karš beidzās, lai tirgus normalizējās pasaulē, tad tās cenas sāks krist lejā. Ja mēs būsim dārgi ieguldījuši un ja nākošajā gadā mums graudus pirks par divreiz lētākām cenām, tad tā būs, kā būs.”

Arī lauksaimnieku kooperatīva “VAKS” graudu nodošanas punktā Valmierā satiktais zemnieks no Bilskas pagasta ReTV atzīst - kā būs nākamgad, nav ne jausmas. Bet šogad esot padevusies laba kviešu raža, vien proteīna līmenis graudos ir diezgan zems. Tas var ietekmēt graudu cenu. ZS “Slokas” saimnieks Vilnis Sleņģis: “Pagaidām izskatās cerīgāk, jo cenas visam bija milzīgas, līdz ar to bija bailes, ka var būt visādi šogad, kā vispār varēs izdzīvot. Tā ir laimes spēle, jo to nevar prognozēt, tikpat labi var nākamgad būt sliktas ražas, lietus vai liels karstums. Tas viss var aiziet kaķim zem astes.” 

“VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons skaidro, ka proteīna līmenis graudos, visticamāk, ir zemāks, jo lauksaimnieki jau pavasarī augsto cenu dēļ taupīja minerālmēslus. Kooperatīvs šovasar radis iespējas minerālmēslus piegādāt no Lietuvas, Polijas un Nīderlandes, jo laukos vienlaikus labības novākšanai jau norit arī ziemas rapša sēja. “Parādījušies ir arī ļoti sliktas kvalitātes produkti, ar ļoti maziem saturiem, tur tonnu pat nav vērts skatīties, ir jāskatās saturs. Piesardzību, to mēs aicinām. Rēķināt līdzi, skatīties, nodrošināties un nemēģināt savākt kaut kādu nezināmo maksimumu, bet skatīties, kādi ir izdevumi, lai var atpelnīt atpakaļ.”

Pašlaik kviešu cena biržā svārstās ap 320 eiro par tonnu, vēl maijā cena pārsniedza 400 eiro. Prognozes pagaidām liecina, ka cenas graudiem varētu samazināties arī turpmāk. Tātad - jāpiebremzējas arī pārtikas produktu cenu kāpumam.