Saglabāt Latvijas dabas unikālās vērtības un ainavas – tas ir viens no galvenajiem mērķiem Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda kopīgajai iniciatīvai “Daru labu dabai”. Nedēļas nogalē notika talka Narūtas upē Krāslavas novadā. Salīdzinot ar pārējiem reģioniem, Latgale ir ūdeņiem bagātākā un līdzīga veida upju sakopšanas darbi šaipus notiek biežāk.
Līdzi paņēmuši zāģus, vinču un garākos gumijas zābakus talcinieki rosās Narūtas upē. Tā ir aptuveni desmit kilometrus gara upe Rāznas Nacionālajā parkā un iztek no salām bagātā Ežezera Krāslavas novadā, netālu no Dagdas. Īpaša ar to, ka ir Eiropas Savienības nozīmes unikāls un aizsargājams biotops, kurā ir svarīgi saglabāt dzīvotnes, to migrācijas koridorus un upes ūdens tecējumu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saldūdens biotopu eksperte-kontroliere Lauma Vizule-Kahovska saka: “Tajās vietās, kur veidojas šie te koku nosprostojumi, ūdens tecējums apstājas, uzkrājas dūņas, smiltis, lapas, zaru sanesumi un līdz ar to pazeminās gan upes pašattīrīšanās spēja, gan upes kā biotopa kvalitāte, arī dzīvotne retajām un īpaši aizsargājamām sugām, kas, piemēram, Narūtas upē ir biezā upespērlene.”
DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda: “Tur, kur ir dūņa, tur, protams, augs viss, kas iesējas, visi ūdens augi. Tā kā mēs varam redzēt šeit, ka pirms bebru dambja ir biezas zāles saaugušas. Upes tādi dzīvnieciņi – viņi ļoti daudzi ir filtrētāji, kas filtrē ūdeni, viņiem vairs nav spēju to visu izfiltrēt un viņi iet bojā. Tas samazina to daudzveidību un kavē straumi.’
Narūtas upes sakopšanas un tecējuma atjaunošanas darbi notiek regulāri, iepriekš dabas aizsardzības speciālisti ar citiem brīvprātīgajiem šeit pulcējās pirms trīs gadiem. Darbs ir fiziski smags un veicams kuplā pulkā.
Ūdens talkas stingri uzrauga pieredzējuši eksperti. Šajā reizē galvenais ir atbrīvot upi no lielākajiem koku sagāzumiem un bebru dambjiem. To gan jādara ļoti rūpīgi un saudzīgi. Tāpat darbus jāveic virzienā pret straumi un kokus jānovieto krastā pēc iespējas attālāk. DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize: “Mēs atstājam to, kas ir jāatstāj tur, kur ir kaut kādas dzīvas radības, lai tās turpina dzīvot. Tecējums ir atbrīvots, aizaugums arī mazinās, notiek arī burbuļošanas procesi, upīte sāk runāt, tā stāsta, ka tai ir labi, ka tai šeit patīk, arī attiecīgi nārsta vietas uzlabojas.”
Talka Narūtas upē ir viens no DAP un Pasaules dabas fonda kopīgās iniciatīvas “Daru labu dabai” pasākumiem. Līdzīga veida aktivitātēs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās brīvprātīgi var pieteikties arī draugu grupas, darba kolektīvi, studenti un citi interesenti. Turklāt - visplašāk šāda iespēja pieejama tieši Latgalē. Lauma Vizule-Kahovska: “Latgale kā jau zināms ir zilo ezeru zeme. Tur ir visvairāk ezeru un arī visvairāk upju. Latgale no citiem reģioniem tiešām iezīmējas ar to, ka Latgalē tiek rīkotas vairāk šīs te upju sakopšanas talkas.”
Talkas dažādās Latgales upēs Dabas aizsardzības pārvalde organizē regulāri: līdz ar Narūtu sakoptas arī Jašas un Stiglovas upes un ir ieceres jau par nākamajiem darbiem.
#SIF_NVZ2022
