Šodien Bauskas muzejā atklāta ekspozīcija turīgā baušķenieka (ebreja) dzīvoklis 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Šajā laikā divas trešdaļas no visiem Bauskas iedzīvotājiem ir bijuši ebreji. Šī ir jau trešā ekspozīcija ciklā “Ebreji Bauskā”, kas vēsta par ebreju sadzīvi un to atstātajām pēdām Zemgales mazpilsētā.

“Mazās ebreju bodītes, kā tajā laikā teica, mazie amatniecības uzņēmumi, un arī cilvēki, kas Bauskā tajā laikā bija gan ortodoksālie ar savu apģērbu, gan, protams, bija arī modernie ebreji, kuri tad arī veidoja to Bauskas īpašo kolorītu,” tā Bausku 19. gadsimta beigās, kad vairāk nekā puse no mazpilsētas iedzīvotājiem bija ebreji, redz vēsturnieks un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. Ebreji tolaik bijuši arī turīgākā baušķenieku daļa. Ebrejiem piederējusi skola un arī laikraksta “Bauskas dzīve” pirmsākumi meklējami ebreju kopienā: “Visa prese Bauskā sākās no Jankeloviča, kurš ir pirmais Bauskas laikraksta izdevējs un arī “Bauskas dzīves” redakcijā tiek godināts šis cilvēks, kurš ir Bauskas preses aizsācējs.”

Tagad par pilsētas ebreju kopienas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz traģiskajai bojāejai 1941. gadā stāsta ekspozīciju cikls “Ebreji Bauskā”, kas aizsākās 1996. gadā. Šoreiz izveidota ekspozīcija turīgā baušķenieka (ebreja) dzīvoklis.

Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce ReTV stāsta: “Taustāmas lietas ir salīdzinoši maz. Mēs esam izmantojuši arhitektūras fragmentus, piemēram, durvju enģes no Feitelsonu nama. Toras gabaliņš, kas mums ir nonācis īpašumā, vēl kāda grāmata, bet daudzas lietas mums ir deponētas no citiem muzejiem un cilvēkiem kam viņas ir.”

Aigars Urtāns stāsta, ka viena no būtiskākajām lietām ekspozīcijā ir atribūti, kas vēsta par ebreju reliģiskajiem rituāliem: “Es atceros arī no savas bērnības. Mana vecāmāte nāk no Latgales, no maza miestiņa Šķaune, un viņa teica, ka žīdi uzliek pierē ragus un tad kaut ko nesaprotamu burbulē. Tad šie ir tie ragi - tie futlārīši, ko lūgšanu laikā ebreji liek uz sava ķermeņa, uz savas galvas, ko pārsedz ar rituālo lakatu un tad lūdz, un slavē Izraēlu un dievu to kungu.”

Šī ir jau trešā ekspozīcija, kas stāsta par ebreju pēdām Zemgales mazpilsētā, bet pētījumi tikšot turpināti. Pašeiz tiekot pētīta un iezīmēta senā ebreju kapsēta, un visticamāk nākamā ekspozīcija vēstīs tajā atklāto.